Apvedceļš

Paiet [G]vasara kāda, novīst [C]ceriņi, ievas Tu [D]noplūc pa vienai, lai [G]meitenei tiek Jo nāks [Em]rīts, un nosals [Am]ābeles ziedā [D]Ābeles baltas kā [G]sniegs Pat aiz 7 kalniem, Tevi nemīlēs vienmēr Un turpinās sapnis, vien kamēr ir nakts Jo nāks rīts, un kritīs ābeles ziedā Ābeles baltas kā sniegs PIEDZ: [G]Asaras karstas, jauc [C]ziedus ar vēju Kur [D]laimīgs kā bērns, reiz [G]skrēju cik spēju Asaras karstas, jauc [C]ziedus ar vēju Un [D]atkal Tu palicis viens Dziest ugunis zālē, atkal sveces tiek bālas Un stunda no stundas, vēl vairāk mūs šķir Jo jau rīts, un nosalst ābeles ziedā Ābeles baltas kā sniegs

[D]Noskūpsti mani, pirms [Em]projām Tu ej Viņa [A]teica: "viss beidzās pirms [D]Tevis" Es [Bm]nevaru palikt, jau [Em]pienenes zied Pret [A]rītu izbeidzās [D]ceļš Aizmirsti mani, pirms projām Tu ej Kaut nezinu, kā būs bez Tevis Saule un zeme, tās tur Tevi vēl Drīz apkārt pienenes zied PIEDZ: [D]Lai, paliek [Em]atmiņas vien Kad [A]pienāca rīts, Tev bij [D]asaras acīs [Bm]Neskumsti [Em]laiks ātri skrien Jau [A]atkal pienenes [D]zied Es pārvērstos ziedos, un lai viņi vīst Vienalga, ko citi sacīs Noskūpsti mani, pirms projām tu ej Lai laime nepāriet Mazulīt, kas gan es būtu bez Tevis Kā norauta lapa vējā Saule un zeme, tās tur mani vēl Drīz atkal pienenes zied BRIDGE: [G] Apsolītā [D]debespusē, [A]varbūt ziedēs tā [Bm]vēl vienu reiz [G]Bet aiz mana [D]loga klusi, [E]noziedēja [A]tā

Paiet [A]vasara kāda, novīst [D]ceriņi, ievas Tu [E]noplūc pa vienai, lai [A]meitenei tiek Jo nāks [F#m]rīts, un nosals [Hm]ābeles ziedā [E]Ābeles baltas kā [A]sniegs Pat aiz 7 kalniem, Tevi nemīlēs vienmēr Un turpinās sapnis, vien kamēr ir nakts Jo nāks rīts, un kritīs ābeles ziedā Ābeles baltas kā sniegs PIEDZ: [A]Asaras karstas, jauc [D]ziedus ar vēju Kur [E]laimīgs kā bērns, reiz [A]skrēju cik spēju Asaras karstas, jauc [D]ziedus ar vēju Un [E]atkal Tu palicis viens Dziest ugunis zālē, atkal sveces tiek bālas Un stunda no stundas, vēl vairāk mūs šķir Jo jau rīts, un nosalst ābeles ziedā Ābeles baltas kā sniegs

Zied [D]pļavas un puikas [A]aliņu sūc Tad dusmojas dažs un pie [D]sevis rūc Bet es atceros kādreiz [A]biju tāds pats Un lietoju gaišo, [D]diena vai nakts PIEDZ: Jo es [Bm]atceros laikus, kad man [A]nebij [D]nekā Tad viņa [G]vienīgā teica man:- [A]jā Mums bij [Bm]pudele alus un [A]vairāk [D]nekā Un uz [G]priekšu lai paliek tā Gan[D]ziedi, gan ērkšķi tepat[A] aiz rūts Gan dzīvīte ieper, gan spiež[D]pie krūts Kāds nozaga zvaigznes, bēdīgs[A] top prāts Tev ieliešu gaišo, [D]lai smaidīt sāc PIEDZ: Jo es [Bm]atceros laikus, kad man [A]nebij [D]nekā Tad viņa [G]vienīgā teica man:- [A]jā Mums bij [Hm]pudele alus un [A]vairāk [D]nekā Un uz [G]priekšu lai paliek tā

Vai par [C]Tevi domājot dziesma šī būs Kad [G]aizejot dvēsele skumst Nē, par [F]dienām kas bija un negaida mūs Un kā [Am]veļa virtuvē [G]žūst Nokrīt zvaigzne, es vēlos, lai atpakaļ nāc Lai kā agrāk man dvēsele dzied Un lai diena, kas aiziet un sasilda mūs Šodien bezgalīga kļūst PIEDZ: Bet pār [F]dienām, kas bija un negaida mūs Nakts jau krēslas palagus [C]klāj Un es [Dm]gaidu un cenšos lai asaras žūst Tavā [G]sejā, [C]šovakar Vai vēl spēsim mēs kādreiz, tik laimīgi būt Tu man vaicāji saule kad riet Un vai diena, kas aiziet un sasilda mūs Šodien bezgalīga kļūs Nokrīt zvaigzne tu vēlies tai vasarā būt Kurā tikties var vēl vienu reiz Kur par niekiem var smieties, par niekiem skumt Lai tā bezgalīga kļūst Dziedi vēlreiz kad skumji, lai asaras žūst Tu man teici kad pienāca nakts Lai tā diena, kas aizdedz un sasilda mūs Šodien bezgalīga kļūst

Nāc [C]sēdies un[G]stāsti, ko [F]dari, kā [G]iet Un [Am]ko tagad [D]mīl Tava [G]sirds Teic par [F]mīlu, kas [G]aizbēg un [E]negaidot [Am]nāk Un [F]nemācās no savām [G]kļū[C]dām Es paceļu kausu, lai smaidi aizvien Un lai dzīvojās kā dziesmās dzied Jo pēc lietus būs saule, un maijmēness jauks Un naktis kā skaistākā sapnī Vai atceries mirkli kas rūgts ir un salds Tas kā smaržojošs jaunības laiks Mūžs kā roze, ja strauji tad sāpīgi dzeļ Ja lēni var novīst aiz ilgām Vēl vasara ziedos, vēl acīs mirdz prieks Tak’ drīzi jau ziemelis pūš Un es paceļu kausu par vēju kas pūš Arvienu vēl cerības burās Es paceļu kausu par dienām kas bij’ Un par dienām kas vēl tikai nāks Lai kā putni mēs varētu pacelties Un aizlaisties zilajās tālēs

Es ir [E]īstais vīrs, es vienmēr [B]tālredzīgi skatos Es nelietoju, nemēdzu, un [E]tīrs manis ratos Es ir īstais vīrs, tikai [A]kautrīgs mazliet Un [E]šaubos, un šaubos, un [B]šaubos aizvien PIEDZ: Kad par [E]Tevi un par mani paliks atmiņas [B]vien Kad par kariem un vaļiem lasīs [E]grāmatās vien Par to kā uzveicu bailes, tagad [A]Bībeles sien Jo es [E]biju un dzīvoju [B]katru [E]dien’ Es ir sīksts kā osis, es ir spēcīgs kā klints Man gēnos ir ierakstīts gadu simts Jā, es ir īstais vīrs, tikai kautrīgs mazliet Bet šaubos, un šaubos un šaubos aizvien Es kā meteors skrienu, es kā aligators lienu Es ir lieliskā formā katru dienu Jā, es ir īstais vīrs, tikai kautrīgs mazliet Un šaubos, un šaubos un šaubos aizvien

[D]Jau zvaigznes drīz bālē, un [G]jauns ausīs rīts Tak [D]dažreiz mani atmiņas [A]rauj Tev [D]piezvanu, prasu: ”vai [G]atceries [D]mani?” Ak, Jānīt, [G]kā nu, [D]protams, bet cik [A]tas bija [D]sen Ir nakts sen jau pusē, un kaķis mans snauž Tik peles pa pagrabu skrien Tev piezvanu, prasu: ”vai atceries mani?” Ak, Jānīt kā nu, protams, bet cik tas bija sen PIEDZ: [D7]Jo tikai [G]tāds, likten’s nolemts un [D]vainīgs Tāds [D]kuram dzīve krustu šķērsu [A]iet Jo tikai [G]tāds, mazliet iereibis, bet [D]laimīgs Tev varu savu [A]dziesmu [D]nodziedāt Jau atmiņas bālē, jauns ataust rīts Un ļaudis uz darbu jau steidz Tev piezvanu, prasu: ”vai atceries mani?...

Jā, [C]jauka dzīve Liepājā, un jauka arī [G]Preiļos Un visam ko viņš radījis, lai slava: hip, [C]urrā Gan siena šķūnī, klētiņā, gan [C7]meitenei pie [F]sāniem Es dzirdu: "Lūdzu [C]ielejiet, man [G]garšo[G] alus [C]salds" PIEDZ: Tāpēc, [F]turu Tevi [C]ciešāk], [G]jā [C]turu Un ik [F]gadu Jāņos [C]kuru, - [G]uguns[C]kuru Tāpēc [F]leju kausā [C]alu, [G]jā [Am]alu Lai [F]netiek man [G]liktenis [C]klāt Jā, jauka dzīve Ventspilī, un jauka arī Cēsīs Un tiem kas laikus mājās nāk, lai slava: hip, urrā Gan tuvumā, gan tālumā, gan svešumā, gan mājās Es teikšu: "Lūdzu atkārtot, man garšo alus salds" Jā, jauka dzīve Smiltenē, un arī šepat Rīgā Un visiem kas šeit pulcējas, lai slava: hip, urrā Gan paradīzē -debesīs, gan lejā elles katlos Es saku: "Lūdzu ielejiet, man garšo alus salds"

[D]Ko lai dara, dzīve vienā [G]steigā [Em]Ko lai dara, sapnis bij’ tik [A]īss [D]Tur kur gāji, palika tik [G]rasa [Em]Tur ku gaidu, tagad nav [A]nekā PIEDZ: [G]Teici, ka [A]mīli, man [D]Jūlija [G]naktī [E]Kur tagad esi, un kā Tev [A]iet Ātrāk nožūst asaras, kad smaidi Ātrāk miglas stundas skrien Ceļa galā tur kur Tevi gaidu Liekas dzīve rāmāk rit