Apvedceļš

Pa baltu ceļu baltas domas staigā Un sapnī baltas krizantēmas zied Tu vienmēr pamani ik katrā vaigā To sauli, kura nekad nenoriet piedz. Pa baltu ceļu tavas domas staigā Caur visu ziemu krizantēmas zied Un uzzied kupena, tai ceriņš vaigā Kā pašas laimes žilbinošais zieds 2× Tu ieraugi to putnēnu, kam auksti Viņš ligzdu tavā azotē grib rast Un neatsaki citiem pasniegt plaukstu Jo zini, dzīvē bieži gadās salt piedz. 2× Pa baltu ceļu tavas domas staigā Caur visu ziemu krizantēmas zied Un uzzied kupena, tai ceriņš vaigā Kā pašas laimes žilbinošais zieds 2× No tava acu glāsta akmens uzplaukst Jo gaišs ir viss, kas tavā ceļā nāk Un tevis teikto vēlreiz gribas apjaust Lai dvēsele pret nakti stāvēt māk Pa baltu ceļu tavas domas staigā Caur visu ziemu krizantēmas zied Un uzzied kupena, tai ceriņš vaigā Kā pašas laimes žilbinošais zieds 4×

Kamēr eļļa pielējās gunij Un lodi sadragāja plecs Un es skaitīju dienas bez tevis, Jau kuro vakaru tas pats Piedz. Šeit man pietrūkst vien tevis, Lai bez spārniem paceltos, Ko ļaudis teiks, Tas nav no svara, Šeit man pietrūkst vien tevis, Lai bez spārniem paceltos, Ko ļaudis teiks, Tas nav no svara Kamēr alus sildījās kausos, Domu apskaidroja prāts, Un es teicu, skumji bez tevis, Jau piekto vakaru nekas Piedz. Šeit man pietrūkst vien tevis, Lai bez spārniem paceltos, Ko ļaudis teiks, Tas nav no svara, Šeit man pietrūkst vien tevis, Lai bez spārniem paceltos, Ko ļaudis teiks, Tas nav no svara Kamēr sargi locīja ūsas, Vienu soli spēra rats, Un es pārnācu mājās bez steigas, Simto vasaru tāds pats Piedz....

Kad dienas steiga beigsies, Un mēness pārstās pelt, Aiz mākoņ vāliem Saule pārstās dzelt Tad došos mēness pļavās, Zvaigžņu pulkus pārskaitīt, Līdz vējš steigs Pērkoņ vārtus atdarīt Piedz. Logā ieskrēja lietuslāse Un tā, šķiet nav pēdējā, Aklā ticībā degot Pret palodzi metās un nerimās tā Logā ieskrēja lietuslāse Un tā, šķiet nav pēdējā, Naivā cerībā mīlot, Pret palodzi metās un nerimās tā Kad vārdu plūdi beigsies, Un klusums iestāsies, Dažs steigsies Savās domās kavēties Nāc, iesim mēness pļavās Zvaigžņu pulkus pārskaitīt, Līdz pirmie saules stari Teiks labrīt Piedz....

[C] It kā pateikts nav [F] daudz, Bet tomēr [C] gana. Ziedēja [Dm] ievas, kad skūpstīju [E] Tevi es pēdējo [Am] reiz. Un ja pat beigsies viss [F] drīz, Vēl paliec [C] mana. Pēdējā [Dm] sapnī es redzēju [E] putnu, kas sapinies [Am] krīt. Piedz. Un varbūt viņš kā [F] strauts, Kas mierīgi plūst Un neaizsalst ziemas [C] vidū. Bet, zinot [G] tevi, kaut kur Kādam [F] dvēselē noteikti [C] snieg....

A C#m To tu izdomāji pats, Bm E Jau laimests tavā kontā. A C#m Negaršo tev vīna malks Bm E Un nav saules tavā logā. Piedz. x2 D A Tik acis, draudziņ neturi ciet, C# F#m Paveries kā mākoņi skrien, D A Ziedi zied un nevilšus kļūst E A Noskaņojums labs. A C#m Kad aiz prieka uzpīpo tu Bm E Un kā kraukļi domas lido, A C#m Daudz par lēnu minūtes skrien Bm E Un veiksme blakus klibo....

B F# B Kā plēsīga čūska žņaudz auto straume mani B F# Pilsētas torņi zvana, un laternas sauc E F# B E Bet te bērnības draudzene zvana, -hei, tas būtu par daudz? B F# B Ja Tu atvērtu durvis un ielaistu vasaru sevī B F# B Kā vasara ziemu, tā atkal raizes grauž mani B F# Radio viļņi švilpo un petardes šņāc E F# B E Bet te bērnības draudzene zvana, -hei, tas būtu par daudz?...

Kopš [C] bērnu dienām Tevi zinu [F] es Mēs [Dm] gandrīz katru dienu bijām [G] kopā Gan uz [C] skolas sola, gan uz tāfe[F]les Kā [Dm] mācēju es rakstu Tavu [G] vārdu [C] Pē-ē-ē-dējo [F] reiz, tā [Dm] gribētos ar Tevi atkal [G] kopā [C] Pē-ē-ē-dējo [F] reiz, būt [Dm] mūsu pielijušā vasa[G]rā Vai [C] atceries kā uzsmaidīja [F] gaiss Kā [Dm] lietū gājām lasīt zeme[G]nes Kā [C] aizbēgām no stundām kopā [F] mēs Un [Dm] skūpstījāmies tad zem ābe[G]les Viss [C] kārtībā, zied atkal zeme[F]nes Un [Dm] mūsu bērni tagad vienā [G] klasē Tu [C] vienmēr būsi mana meite[F]ne No [Dm] mūsu pielijušās vasa[G]ras [C] Pē-ē-ē-dējo [F] reiz, tā [Dm] gribētos ar Tevi atkal [G] kopā [C] Pē-ē-ē-dējo [F] reiz, būt [Dm] mūsu pielijušā vasa[G]rā

Kopš [D] bērnu dienām Tevi zinu [G] es Mēs [Em] gandrīz katru dienu bijām [A] kopā Gan uz [D] skolas sola, gan uz tāfe[G]les Kā [Em] mācēju es rakstu Tavu [A] vārdu [D] Pē-ē-ē-dējo [G] reiz, tā [Em] gribētos ar Tevi atkal [A] kopā [D] Pē-ē-ē-dējo [G] reiz, būt [Em] mūsu pielijušā vasa[A]rā Vai [D] atceries kā uzsmaidīja [G] gaiss Kā [Em] lietū gājām lasīt zeme[A]nes Kā [D] aizbēgām no stundām kopā [G] mēs Un [Em] skūpstījāmies tad zem ābe[A]les Viss [D] kārtībā, zied atkal zeme[G]nes Un [Em] mūsu bērni tagad vienā [A] klasē Tu [D] vienmēr būsi mana meite[G]ne No [Em] mūsu pielijušās vasa[A]ras [D] Pē-ē-ē-dējo [G] reiz, tā [Em] gribētos ar Tevi atkal [A] kopā [D] Pē-ē-ē-dējo [G] reiz, būt [Em] mūsu pielijušā vasa[A]rā

Vēl tikai [A]vakar es caur pirkstiem skatījos- [F#m]ko gan dari Tu Vēl varbūt [A]vienu pašu nelaimi atpakaļ [F#m]tev es piedotu Un kaut gan [Hm]rīt būs atkal [E]jauna diena, [A]neticu –savādāk [D]būs Ir [F#m]pasaule briesmās, un [E]deg zilās liesmās [A]viss Vēl tikai vakardien man elpa aizrāvās- vaļus glābi Tu Un varbūt vienu pašu kaprīzi atpakaļ- tev es piedotu Un kaut gan rīt būs atkal jauna diena, neticu –savādāk būs Ir pasaule briesmās, un deg zilās liesmās viss PIEDZ: [E]Vakar bija [D]pastardiena, bet [A]izglābos es [E]Šodien varbūt [D]izsprukšu sveikā, pēc [H]tam gan nezi[E]nu–u-u Dzidra, nemainies [A]Tu Tas bija vakarnakt, kad šausmās pamodos- skaļi dziedāji Tu Un varbūt vienu pašu frekvenci atpakaļ - tev es piedotu Un kaut gan rīt būs atkal jauna diena, neticu –savādāk būs Ir pasaule briesmās, un deg zilās liesmās viss

[A]Kad bēdas slīkst [E]vīnā, [F#m]es sapņos atgriežos [D]Argentīnā [A]Kā dziesma skan [E]stīga, [F#m]un gaisā peld mana [D]lidmašīna [A]Īsts futbols kur [E]trako, [F#m]kur sapņu vēju [D]noķer laso [A]Sist dūzi ar [E]plato, un [F#m]iegūto laimestu [D]samainīt latos Un kas [Hm]zin, kādu [E]dienu, Es tevi [Hm]atstāšu [E]vienu PIEDZ: [A]Attā, un ar [E]dievu, un [C#]sekošu tai pa mēness [F#m]pavedienu [A]Un ticu drīz [E]ceļā, mēs [C#]tiksimies kaut vai [F#m]avīzes slejā [D] Viss notiek pa īstam, kaut mēs viens otru nepazīstam Tur daudz laba vīna, silst manās dzīslās Argentīna Īsts futbols kur trako, un sapņu kur vēju noķer laso Sist dūzi ar plato, un iegūto laimestu samainīt latos Un kas zin, kādu dienu, Es tevi atstāšu vienu