Apvedceļš

Ja sauli dziedam uz mani Tu smaidi Vēl mazu drusciņ un es ietu Tev līdz Bet tā nav mīla Tu pareizi jūti Un tikai sapņus māj paradīzes krasts Bet tā nav mīla Tu pareizi jūti Un tikai sapņus māj paradīzes krasts Kāds pārskries ceļu, kāds teiks labuvakar Bet ne jau Tev citam vijole dzied Un noriet saule vienmēr tur, kur vakar Žēl tikai sapņos māj paradīzes krasts Un noriet saule vienmēr tur, kur vakar Žēl tikai sapņos māj paradīzes krasts Vien pārkāp slieksni jau atvadies klusi Kam dedzi sveci viss piepildīts jau Un tā jau vienmēr paliec tur, kur Tu esi Žēl tikai sapņos māj paradīzes krasts Un tā jau vienmēr paliec tur, kur Tu esi Žēl tikai sapņos māj paradīzes krasts Un deldē čības vēl tūkstošiem stundu Bet skaita dienas, bez atmiņām nakts Bet tālā ceļā sildīs vīraks Tev dūšu Un panāks pretī pats paradīzes krasts Bet tālā ceļā sildīs vīraks Tev dūšu Un panāks pretī pats paradīzes krasts Uz jumta sēdi un domā par visu Kur sākas diena un notiek nekas Tā paiet dzīve vien īsceļa gājums Un tikai sapņos māj paradīzes krasts Tā paiet dzīve vien īsceļa gājums Un tikai sapņos māj paradīzes krasts Tā paiet dzīve vien īsceļa gājums Un tikai sapņos māj paradīzes krasts

Uz palodzes stāvēja puķe trīs gadus Un vēroja kā paiet laiks Bet, kad kļuva skumji nāca kino burvji Un sākās jauns Vestsaidas stāsts Jau rīt varbūt zelta rudens Izkrāsos sevi Jau rīt varbūt zelta rudens Izkrāsos sevi Vien ilgojās puķe Skriet līdzi putniem visapkārt, kur debess jums zils Bet aizcirtās durvis nāca kino burvji Un sākās jauns Vestsaidas stāsts Jau rīt varbūt zelta rudens Izkrāsos sevi Jau rīt varbūt zelta rudens Izkrāsos sevi Puķe slepeni mīlēja to klibo suni Kurš dziedāja mēness, kad pilns Puķe aizvēra durvis, kad kļuva skumji Un sākās jauns Vestsaidas stāsts Jau rīt varbūt zelta rudens Izkrāsos sevi Jau rīt varbūt zelta rudens Izkrāsos sevi Jau rīt varbūt zelta rudens Izkrāsos sevi Jau rīt varbūt zelta rudens Izkrāsos sevi Jau rīt varbūt zelta rudens Izkrāsos sevi Jau rīt varbūt zelta rudens Izkrāsos sevi

Vēj pļavā siena laikā. Kamēr rudzpuķe zied, Ar basām kājām tā, lai miesa jūt, Jo, kamēr mani meklē, Vēl tavs gaisa skūpsts, Šķiet rudens salnas atkal neskars mūs, Piedz. Sen tālā atbalss mani māt griezies sauc, Kā šodien, kā vakar un rīt, Es mēness pļavās vienmēr pārdzimstu brīvs, Kā šodien, kā vakar un rīt, Viss notiek savā laikā, Drīz jasmīni zied, Un tumšā kapa naktī upe plūst, Un kamēr brīvi lido vēl tavs gaisa skūpsts, Šķiet rudens salnas atkal neskars mūs, Piedz x3 Sen tālā atbalss mani māt griezies sauc, Kā šodien, kā vakar un rīt, Es mēness pļavās vienmēr pārdzimstu brīvs, Kā šodien, kā vakar un rīt,

Vara skūpstu skolotāja Īss bij ceļš, ko toreiz gājam Upe rozi nesa lēni vienu vasaru sev līdzi Upe rozi nesa lēni vienu vasaru sev līdzi Tad, kad upi ledus klāja Beidzās ceļš pie tavām mājām Upe rozi nesa lēni vienu vasaru sev līdzi Upe rozi nesa lēni vienu vasaru sev līdzi Kā uz svešiem suņi rēja Vientuļš vējš pār zemi skrēja Upe rozi nesa lēni vienu vasaru sev līdzi Upe rozi nesa lēni vienu vasaru sev līdzi Starspēle Tik uz jūru upe steidzās Ziedam sarunās dziesma beidzās Upe rozi nesa lēni vienu vasaru sev līdzi Upe rozi nesa lēni vienu vasaru sev līdzi

Krīt zvaigznes ezerā Nakts steidz uz rīta pusi Kūst gaisma pamalē Tu jaunu dienu sāc Vien dažreiz pasmaidi Par dzīvi, kamēr nakts vēl tevi tur Un tavām lūpām Nav runāt sācis otrās dienas rīts Vien dažreiz pasmaidi Par dzīvi, kamēr nakts vēl tevi tur Un tavām lūpām Nav runāt sācis otrās dienas rīts Neskriet un neapstāties Kā lemts tā arī notiks Pirms migla aizlaižas Pirms aizmieg sapņu nakts Vien dažreiz pasmaidi Par dzīvi, kamēr nakts vēl tevi tur Un tavām lūpām Nav runāt sācis otrās dienas rīts Vien dažreiz pasmaidi Par dzīvi, kamēr nakts vēl tevi tur Un tavām lūpām Nav runāt sācis otrās dienas rīts Vien dažreiz pasmaidi Par dzīvi, kamēr nakts vēl tevi tur Un tavām lūpām Nav runāt sācis otrās dienas rīts Krīt zvaigznes ezerā Jau mēness nodziest klusi Pie loga pieklauvē tavs otrās dienas rīts Vien dažreiz pasmaidi Par dzīvi, kamēr nakts vēl tevi tur Un tavām lūpām Nav runāt sācis otrās dienas rīts Vien dažreiz pasmaidi Par dzīvi, kamēr nakts vēl tevi tur Un tavām lūpām Nav runāt sācis otrās dienas rīts Vien dažreiz pasmaidi Par dzīvi, kamēr nakts vēl tevi tur Un tavām lūpām Nav runāt sācis otrās dienas rīts Vien dažreiz pasmaidi Par dzīvi, kamēr nakts vēl tevi tur Un tavām lūpām Nav runāt sācis otrās dienas rīts

Kompešu kaste un dālijas zieds Mūsu nolūks ir skaidrs un mērķis viens Mēs redzam jūs kā peles sieru Bet tas, protams, nav nekas jauns Ideāls vīrs un lieliska sieva Bērni, kas aiziet, kad pienāk diena Ziniet tas viss notiek ar mums Bet tas arī nav nekas jauns Viss, kas bijis reiz Tikai stāsts, kas nepabeigts Un ceļš, gan aizvedīs kaut kur Viss, kas bijis reiz Tikai stāsts, kas nepabeigts Un ceļš, gan aizvedīs kaut kur Mēs vietām ar Raiču pie klievīša grunts Ka kopumā ņemot dzīve ir štrunts Mēs domājām vairāk kā gribam spēt Bet tas arī nav nekas jauns Bet domāsim brīvi, kad zināms vien pī Ir ģimene, baznīca un MTV Ziniet, tas viss notiek ar mums Bet tas arī nav nekas jauns Viss, kas bijis reiz Tikai stāsts, kas nepabeigts Un ceļš, gan aizvedīs kaut kur Viss, kas bijis reiz Tikai stāsts, kas nepabeigts Un ceļš, gan aizvedīs kaut kur Viss, kas bijis reiz Tikai stāsts, kas nepabeigts Un ceļš, gan aizvedīs kaut kur Viss, kas bijis reiz Tikai stāsts, kas nepabeigts Un ceļš, gan aizvedīs Viss, kas bijis reiz Tikai stāsts, kas nepabeigts Un ceļš, gan aizvedīs kaut kur

Noliecas zari kāp saulīte lejā Ceļš mans mājup nu iet Un liepas jau lielas čalīt ū-ū uz tavas ielas Kur vecais ceļa stabs Vakars jau bijis par īsu Rīts, tad būs tāds pats Vakars jau bijis par īsu Rīts, tad būs tāds pats Un pēc divdesmit gadiem tik viegli būt labiem Kad piedots un aizmirst vai ir viss Vai jaunības gadi mani ceļa stabi Laiku stāsta tikai tiem, kas vēl zin Vakars jau bijis par īsu Rīts, tad būs tāds pats Vakars jau bijis par īsu Rīts, tad būs tāds pats Vakars jau bijis par īsu Rīts, tad būs tāds pats Vakars jau bijis par īsu Rīts, tad būs tāds pats Vai svēlme braucam Smalkus kokteiļus jaucam Un katrs trešais virs simts Jā liepas jau lielas čalīt ū-ū uz tavas ielas Kur vecais ceļa stabs Vakars jau bijis par īsu Rīts, tad būs tāds pats Vakars jau bijis par īsu Rīts, tad būs tāds pats Vakars jau bijis par īsu Rīts, tad būs tāds pats Vakars jau bijis par īsu Rīts, tad būs tāds pats

Tīts galdauts uz galda Un vīns tavā glāzē Šķiet, pagājis vēl kaut kāds gads Un, ko man jums lielajiem pasakas stāstīt Vai no rīta viss nebūs tāds pats? Ļauj es izslēgšu gaismu Lai miers ir ar jums Lai jums nezināt dienu, kas sāp Un viena izplēsta lapa vēl stāsta par mums Līdz aizsniegt debesjums Krīt ceļmalas dubļos varbūt pēdējās pārslas Dziest nenodzēsts pasaules gals Šķiet, es zinu Tu redzēji labāku mani Nekā citi un nekā es pats Ļauj es izslēgšu gaismu Lai miers ir ar jums Lai jums nezināt dienu, kas sāp Un viena izplēsta lapa vēl stāsta par mums Līdz aizsniegt debesjums Es pasmaidu sevī, kad atceros tevi Tu jau arī es zinu šā tā Bet nu jāiet lielajiem pasakas stāstīt Lai visus skar enģeļa plecs Ļauj es izslēgšu gaismu Lai miers ir ar jums Lai jums nezināt dienu, kas sāp Un viena izplēsta lapa vēl stāsta par mums Līdz aizsniegt debesjums Un viena izplēsta lapa vēl stāsta par mums Līdz aizsniegt debesjums

Diena, kad saule bez ēnas Šeit laternu gaismās, kāds zīmējis mūs Sevī skan putnu bēdas Tur jau kāds lido, bet tā nebiji tu Dzīve pa straumei Bet tu vēlējies būt kaut kas vairāk kā Liepājas pasts Un likteņa varā ir upes, kas žūst Bet, kurš paliks ar tevi, kad krit Varbūt pēdējais sniegs Zirgs tā sameklē tevi Jūru ceļā uz debesīm sasmacis gaiss Vienmēr mazliet par vēlu Kāds nolēma nekrist, bet šoreiz ne tu Dzīve pa straumei Bet tu vēlējies būt kaut kas vairāk kā Liepājas pasts Un likteņa varā ir upes, kas žūst Bet, kurš paliks ar tevi, kad krit Varbūt pēdējais sniegs Diena, kad saule bez ēnas Šeit laternu gaismās, kāds zīmējis mūs Vienmēr mazliet par vēlu Kāds nolēma nekrist, bet šoreiz ne tu Dzīve pa straumei Bet tu vēlējies būt kaut kas vairāk kā Liepājas pasts Un likteņa varā ir upes, kas žūst Bet, kurš paliks ar tevi, kad krit Dzīve pa straumei Bet tu vēlējies būt kaut kas vairāk kā Liepājas pasts Un likteņa varā ir upes, kas žūst Bet, kurš paliks ar tevi, kad krit Varbūt pēdējais sniegs

Mana dzīve kopš Marta Šķiet, kā cukurgailīt's salds Jo uz ielām un tiltiem dejojam mēs - Es un Marta Mazliet pagaidi vēl viņa teica aizvien vēl jau tumšie mākoņi skrien Un neiesim mājās vēl ne, vēl dejosim te (vēl dejosim te) Lai man nepietrūkst spēka Lai tavs skaistums nenovīst Tu man piezvani vēl un iesim mēs sagaidīt rītu Tikai vēl mazliet viņa smēja aizvien, jo šeit sārtās mākones zied Un neiesim mājās vēl ne, vēl dejosim te (vēl dejosim te) Mazliet pagaidi vēl viņa teica aizvien vēl jau tumšie mākoņi skrien Un neiesim mājās vēl ne, vēl dejosim te (vēl dejosim te) Mana dzīve kopš Marta Šķiet, kā Rio karnevāls Jo gar sētām un sienām dejojam mēs - Es un Marta, Marta Mazliet pagaidi vēl viņa teica aizvien vēl jau košās mākones zied Un neiesim mājās vēl ne, vēl dejosim te (vēl dejosim te) Mazliet pagaidi vēl viņa teica aizvien vēl jau tumšie mākoņi skrien Un neiesim mājās vēl ne, vēl dejosim te (vēl dejosim te) Mazliet pagaidi vēl viņa teica aizvien vēl jau tumšie mākoņi skrien Un neiesim mājās vēl ne, vēl dejosim te (vēl dejosim te)