Pie alus galda sēdēja
Pie alus galda sēdēja Daudz jūras braucēji, Tie savas glāzes tukšoja Un smēja līksmīgi. Bet viens starp viņiem sēdēja Ar seju skumīgu: Ne alus, dziesmas nespēja To darīt priecīgu. Kas viņu gan tā skumdina, Kam viņš tā nopūšas? To viņa biedri nezina, Tie dzer un līksmojas. Tam šķiršanās no mīļākās Lauž viņa sirsniņu: Jau kuģis stāv pie jūrmalas Uz projām braukšanu. Tā stunda nāk un tuvojas, Kad mums ir jāšķiras: Tas rada sirdī žēlabas Un acīs asaras!...