Ance Krauze

Parasta darbdiena, grāvjmalē , lejās. Laternās sūrstēja, netīri smējas . Mirkļi bez mitas,man gāja garām. Mēness kad karājas savā starā. Tovakar likās kāds pieklauvēja. Nebija lietus un nebija vēja. Acu mirklī silts pieskāriens ilgām. Izauga gaisa no pērnajam smilgām. Piedz.. Zemtekstu mirāžas,pusteikti vārdi , Maiguma nojausmas, atvērti spārni. Tā tikai šķita,tā tik skaitās. Vien nakts tauriņi pret logu sitās. Līdz no šiem pumpuriem sakliedzas lejot. Vējš pūta tos un aizveda dējot. Ir klusums tie vārdi,caur kuriem Tu, Skaties uz mani tik mierīgi,tik maigi un patiess

Bb F C Dm Bb F C Dm Bb F Silā bite ratus grieza, C Dm Ne baltā ābulā; Bb F Darbā meitu nolūkoju, C Dm Ne zeltā, sudrabā Bb F Mal, māsiņa, cik maldama, C Dm Mal diženi dziedādam Bb F Lai nesaka sveša māte, C Dm Darba dēļ noskumusi Bb F C Dm Bb F C Dm Bb F Ņemat mani, ciema puiši C Dm Es bij liela darba sieva Bb F Vienu cimdu noadīju, C Dm Otris aitas mugurā Bb F Neņemiet tās meitiņas, C Dm Tās nav darba daritaj's: Bb F Baltas rokas, baltas kājas, C Dm Melna govu slaucenīt Mal, māsiņa, cik maldama, Mal diženi dziedādam Lai nesaka sveša māte Darba dēļ noskumus Silā bite ratus grieza, Ne baltā ābulā; Darbā meitu nolūkoju Ne zeltā, sudrabā To meitiņu noskatīju, Kas ik dienas ganos gāj Tai pūriņš kaudzītēm, Klētī grīda ielīkus Paldies saku Dieviņam, To darbiņu nodarījs Nesacīju, piekususi, Priecājos, nodarījs Paldies saku Dieviņam, To darbiņu nodarījs Nesacīju, piekususi, Priecājos, nodarījs

Es arī esmu bagāts, man arī pieder daudz, kad tēvu zemi manu par zaļo zemi sauc: Cik viensētas te zaļas un ziemāji, kas dīgst, vecs ozols jūraskalnā kā mūžība tik līks. Kā vaska ritenītis aust dzeltens jāņusiers un zaļā zālē govis jau ir tas dievamiers. Vējš laivām baltas buras no ievuziediem auž, un laivas slīd gar kalmēm un tad ir jūrā jau. piedz. Kad sarkanbalti sarkans pār zaļo zemi plīv, tad uguns, gaiss un ūdens un latvietis ir dzīvs, tad uguns, gaiss un ūdens un latvietis ir dzīvs. Zaļš mežu vilnis augšup! Zaļš vilnis - atpakaļ! Cik rudzupuķes zilas, tik rudzulauks ir zaļš. No tīra zelta zibens tev acīs gaismu sveļ - gar kļavu birzēm zaļām svēts vijas maizes ceļš. piedz. * dziesma no Jāņa Strazda un Jāņa Petera dziesmu cikla (CD albuma) "LINS"

[G] Pacel mani pretī [Bm] debesīm Un [C] turi un [D] turi [G] Lai kaut brīdi varu [Bm] mēnesim Būt [C] tuvu būt [D] tuvu [G] Pacel mani baltā [Bm] mākonī Un [C] palaid pa [D] vējam [G] Pacel mani pretī [Bm] debesīm un [C] nelaid vairs [D] lejā [Em] Es ticu vēl.. [Bm] Es ceru vēl.. [C] Es gaidu vēl, kad [D] pienāks [E] rīts [Am] Zilais mēness mani [D] aicinās sev [G] līdz [G] Pacel mani pretī [Bm] rītdienai, kur [C] manis vēl [D] nava [G] Lai kaut brīdi varu [Bm] pasaulīt būt [C] tava būt [D] tava [G] Pacel mani baltā [Bm] mākonī un [C] palaid pa [D] vējam [G] Es nekad, nekad vairs [Bm] nevēlos Būt [C] atkal te [D] lejā [Em] Es ticu vēl.. [Bm] Es ceru vēl.. [C] Es gaidu vēl, kad [D] pienāks [E] rīts [Am] Zilais mēness mani [D] aicinās sev [G] līdz Zilais mēness zilais mēness zilais mēness zilais mēness

Ar [C] aizvērtām acīm, kur zālē guļ rasa Kā asaras tikko kā noraustas [G] nost. Tur [G] nezāle vienmēr aug stipra un asa, Jo tur kur ir laime, var būt arī [C] posts. Es [C] stāvu pie rītausmas durvīm un gaidu Kad vērs viņas vaļā un aicinās [G] iet. No [G] kājām tad rasa man noskalos naidu Un vējš manas acis vērs lēnītēm [C] ciet. Es [C] iešu ar aizvērtām acīm uz [F] priekšu Kur [F] nezāles kājās tik sāpīgi [C] dzels, Ar [C] pēdām pret zemi tās putekļos [G] triekšu Līdz [G] atkal jau galvu tās spītīgi [C] cels. Es [C] redzēšu tikai, ko sirds mana saredz, Un zināšu tikai, ko sirds mana [G] zin’. Kad [G] rasu no rītiem nāk saule un sadedz, Es zinu, mans bruņinieks uzvaru [C] svin... Ar [C] aizvērtām acīm kur zālē guļ rasa Kā asaras tikko kā noraustas [G] nost. Tur [G] nezāle vienmēr aug stipra un asa, Jo tur kur ir laime, var būt arī [C] posts. Es [C] iešu ar aizvērtām acīm uz [F] priekšu Kur [F] nezāles kājās tik sāpīgi [C] dzels, Ar [C] pēdām pret zemi tās putekļos [G] triekšu Līdz [G] atkal jau galvu tās spītīgi [C] cels.

Fm C Fm C Fm Db Fm Ja tevis nebūtu,es tevi izdomātu Gm C No vakarblāzmām tām,pār rožu ziedlapām Fm Db Ab No slaidām pīnijām un arī akācijām Bbm C Vējš,kurām pieskāries kā Mikelandželo. Piedz. F Dm Kā Mikelandželo,es tevi uzgleznotu Bbm C Tur Siksta kapellā,tur Siksta kapellā F Dm Es tevi izdomātu no vēja pieskāriena Bbm C Ja tevis nebūtu,ja tevis nebūtu. Cel mani debesīs,cel gaišā parādība Kā kalna smaile lai tur lejā pazūd laiks Ar tevi pazūd laiks,vien paliek ilūzija Vējš,kuru nobūris kā Mikelandželo Fm Db Fm Gm C Fm Db Ab Bbm C

G# C# G# D# G# G# Ar aizvērtām acīm, kur zālē guļ rasa D# Kā asaras tikko kā noraustas nost Tur nezāle vienmēr aug stipra un asa G# Jo tur kur ir laime Var būt arī posts G# Es stāvu pie rītausmas durvīm un gaidu D# Kad vērs viņas vaļā un aicinās iet No kājām tad rasa man noskalos naidu G# Un vējš manas acis vērs lēnītēm ciet G# C# Es iešu ar aizvērtām acīm uz priekšu G# Kur nezāles kājās tik sāpīgi dzels D# Ar pēdām pret zemi tās putekļos triekšu G# Līdz atkal jau galvu tās spītīgi cels Es redzēšu tikai ko sirds mana saredz Un zināšu tikai ko sirds mana zin' Kad rasu no rītiem nāk saule un sadedz Es zinu mans bruņinieks uzvaru svin... Ar aizvērtām acīm kur zālē guļ rasa Kā asaras tikko kā noraustas nost Tur nezāle vienmēr aug stipra un asa Jo tur kur ir laime var būt arī posts sabba

F Caur sidraba birzi gāju, F Caur sidraba birzi gāju, Dm Bb Ne zariņa nenolauzu. F (C) F Ne zariņa nenolauzu. Būt zariņu nolauzusi, Tad staigātu sidrabota. Jauna biju, dietin dēju, Dziedādama vien staigāju. Nebēdāju tās dieniņas, Kad staigāju raudādama. Asariņas noslaucīju Zaļa zīda priekšautā. Priekšautiņu izmazgāju Skaidrā rīta rasiņā. Priekšautiņu izžāvēju Smuidra bērza galiņā. Trīs gadiņi tas bērziņis Ne tas auga, ne lapoja. Ceturtāi gadiņāi Zelta ziediem noziedēja.

Es [Ebm] šūpošos tik ilgi, [Abm] ilgi, ilgi, Līdz [Bb] kamēr zars no zara nolū[Ebm]zīs. Es [Ebm] mīlēšu tik karsti,[Abm] karsti, karsti, Cik [Bb] karsti ogles sadeg ugu[Ebm]nī. Es [Abm] lidošu kā putni lido [Ebm] projām, Līdz [F] kamēr vējš uz augšu mani [Bb] cels. Es [Ebm] dzīvošu tik ilgi,[Abm] ilgi, ilgi, Cik [Bb] ilgi mani slavēs kāds vai [Eb] pels. Šī [Eb] dzīve ir kā šūpoles, Uz augšu ceļ un tūlīt nes uz [Bb] leju Šī dzīve[F] ir[Fm] kā šūpo[Bb]les, Es nāku un jau tūlīt projām [Eb] eju Šī [Eb] dzīve ir kā šūpoles, Uz augšu ceļ un tūlīt nes uz [Ab] leju Šī dzīve ir kā šūpo[Eb]les, Es [Bb] nāku un jau tūlīt projām [Eb] eju [Gb] Es [Ebm] šūpošos tik ilgi,[Abm] ilgi, ilgi, Un [Bb] lejā krītu augšup celda[Ebm]mās. Es [Ebm] ticēšu tik ļoti,[Abm] ļoti, ļoti, Ka [Bb] mani vienu lejā neats[Ebm]tās. Es [Abm], šūpošos tik ilgi, ilgi, [Ebm] ilgi, Līdz [F] kamēr skumjas nomainīs [Bb] prieks. Es [Ebm] turēšos pie abiem [Abm] virves galiem, Kad [Bb] šūpoles pret debesīm mūs [Eb] trieks. Šī [Eb] dzīve ir kā šūpoles, Uz augšu ceļ un tūlīt nes uz [Bb] leju Šī [F]dzīve[Fm] ir kā šūpol[Bb]es, Es nāku un jau tūlīt projām [Eb] eju Šī [Eb] dzīve ir kā šūpoles, Uz augšu ceļ un tūlīt nes uz [Ab] leju Šī dzīve ir kā šūpo[Eb]les, Es [Bb] nāku un jau tūlīt projām [Eb] eju

[es viņu tā spēlēju]Pantiņš noteikti nav labs... ;D Am Atdodiet man atpakaļ nolaupīto dienu Šodien vēlos nesatikt vairāk it ne vienu Dm Gribu kļūt par akmeni kādā drošā vietā Am Un no kalna noripot pašā saules rietā E7 Un no kalna noripot Am pašā saules rietā Am Tur es mierā gulēšu savu saldo miegu Pavasara viducī apbērta ar sniegu Dm Pāri lidos putnu bars un uz mana pleca Am Nolaidīsies atpūsties kāda vārna veca Nolaidīsies atpūsties kāda vārna veca Am Melnā vārna izstāsti savu dzīves stāstu Melnā vārna palīdzi saprast man šo lāstu Dm Melnā vārna paskaidro varbūt tu to jūti Am Kāpēc būt par cilvēku dažreiz ir tik grūti[Otraja reizē Kāpēc ir -E7] Uguns vēji pieskaras manām akmens lūpām Un es jūtu sirdi jau sīkās drumslās drūpam Melnā vārna atvadas spārnus savicinot Ko gan dzīvot nozīmē lai es pati minot... Tā es tagat guļu te mēmā akmens lomā Nezinot ne nieka no tā ko vārna domā Tā es tagad guļu kā akmens saules rietā Tā jau kuro gadu aizvien tai pašā vietā