Alise Sedola

Viņš stāv uz kraujas un kliedz Ka viņam papīra kājas bet gribas iet Ka gribas elpot bet ribas spiež Lūdzu ļaujiet viņam iet... Kāds kavēsies atblāzmās Kāds nekavēsies atgriezties svešinieka statusā Varbūt kāds pārdomās Varbūt par vēlu tas nāks, jo nekas nesanāks Viens otru pazīst šķērsgriezumā Bet tik un tā viņa paliek pusvārdā Viņai gribas elpot bet ribas spiež Lūdzu ļaujiet viņai iet Kāds kavēsies atblāzmās Kāds nekavēsies atgriezties svešinieka statusā Varbūt kāds pārdomās Varbūt par vēlu tas nāks, jo nekas nesanāks Atpakaļgaitā nav iespējams x2

Am Pie upes mana pamestā laiva G Tā stāv šeit jau diezgan ilgu laiku C G Caurums sānā ūdens smeļas tajā lēnām Am Kad pēdējo reizi tajā kāpu G Vēlējos lai tā aizved mani tālu C G Upe bij strauja ļāvos lai nes mani straume piedz. Am C C G Šajā krastā ir tik savādi labi Am C C G Am Laiva viļņos šūposies paies gadi Am C C G Šajā krastā ir tik savādi labi Am C C G G G G Am Un ja reiz pienāks tā diena G Kad vēlēšos es atkal laivu vienu C G Es kuģi būvēšu un līdz pat jūrai peldēšu piedz....

Bezvests pazudis no mājām aizbēdzis savu dzīvi atstājis nevienam nerūp, kas ir noticis likās ka palikt nav vērts ka laiku tērēt ir grēks bet tu nezināji kāds spēks jāpieliek lai tiktu novērtēts tu muļķa sapņotājs viss jau nenotiek kā iecerēts un neviens pat nejūt ka neesi vairs klāt jo tu biji tikai parasts bērns malā stāvētājs pasaules vērotājs kāmēr ēnā tu paslēpies neviens jaun nevar tevi ieraudzīt bet prātā tu nevaldāms ļauj reiz savam garam ārā nākt tu muļķa sapņotājs viss jau nenotiek kā iecerēts un neviens pat nejūt ka neesi vairs klāt jo tu biji tikai parasts bērns malā stāvētājs pasaules vērotājs tu muļķa sapņotājs viss jau nenotiek kā iecerēts jo tu biji tikai parasts bērns malā stāvētājs bet pasaules mainītājs