Ainars Mielavs

Ievads D A D A D } x2 Pants1 A A A E A } x4 Piedz. D A D A D } x2 Pants2 (x2) A A A E A } x4 D D D A D } x2 G G G D } } x2 G G G D G }

<p class="text-muted">* Šai dziesmai ir pieejama video pamācība no gitarspele.lv http://www.gitarspele.lv/ai-jel-manu-vieglu-pratu-gitarspeles-video-nodarbiba-1-dala-akordi/</p> C G Ai, jel manu vieglu prātu: C Jauns apņēmu līgaviņ`! C G Am Ai, jel manu vieglu prātu: C G C Jauns apņēmu līgaviņ`! Ne gadiņa nedzīvoju, Sola kungi karā ņemt. Es kungiem(i) atbildēju: Vai es viens(i) karavīrs. Vēl daža(i) māmiņai Aug deviņi bāleliņ. Tie varēja bruņas nest(i), Zobentiņus cilināt. Ai, jel manu vieglu prātu, Jauns apņēmu līgaviņ!

G Man nav ko teikt par pasaules galu. G Man nav ko runāt par uzvarām. Em Man nav ko dziedāt par zemes malu C Un nav ko klusēt par asarām. Cm D7 Bet ja ru gribi par pasaule galu. G Em Un ja tu gribi par uzvarām. Cm D7 Un ja tu gribi uz zemes malu Em C Tu varētu mani pierunāt Piedz. D Em Atpogā manu kreklu C un palaid pa straumi to D Em Kā kuģi, kam nekur nav par seklu C ņem mani un izmanto Man nav ko teikt par Bermuda salām Man nav ko runāt par NLO Man nav ko dziedāt par siguldas alām man nav ko klusēt par sameloto. Bet ja tu gribi par Bermuda salām Un ja tu gribi par NLO Un ja tu gribi uz siguldas alām Tu varētu mani pierunāt!

Miglā asaro logs 1. Am E Miglā asaro logs, ko tur liegties nav vērts: E E7 Am Tikai tevi es mīlējis esmu. A7 Dm Am Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc, \ E7 Am 2x Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu? / 2. Am E Tur kur bulvāri kūp, tevi satiku reiz E E7 Am Un vairs nezinu miera ne mirkli. A7 Dm Am Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs, E7 Am Mani samīs drīz ilgas kā zirgi. 3. Am E Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats, E E7 Am Rauju lapas no kokiem un ceru, A7 Dm Am Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats, E7 Am Bet - tās tukšas es notekās beru. 4. Am E Kur tu esi, mans draugs ? Vai tai blāzmā, kas kūst E E7 Am Man no vientuļā mākoņa sejā ? A7 Dm Am Jeb no tevis man tik, kā šīs ilgas, kas lūzt E7 Am Manā asā un satrauktā dzejā ? 5. Am E Miglā asaro logs, ko tur liegties nav vērts: E E7 Am Tikai tevi es mīlējis esmu. A7 Dm Am Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc, \ E7 Am 2x Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu? / 6. Am E Tad es veros tāpat visos logos, varbūt E E7 Am Tavas acis tur redzēšu spīdam, A7 Dm Am Bet man cerību putni tikai smadzenēs zūd, E7 Am Jūtu mirkļus tik mūžībā krītam.

Am Piekūns skrien debesīs, Am C Em mosties brāl' - jau rīts. Am Ko ziemeļvējš atnesīs - Am C Em pērkonu vai dziesmu? [Am] Jostu sien, kājas auj, [Am] rasā zirgus [C] sk[Em]alo. [Am] Vējam ceļu tik daudz, [Am] vai atradīsi [C][Em] īsto? [F] Piekūns [G] skrien debe[Am]sīs, [F] mosties [G] brāl' - jau [Am] rīts.. [Am] Varbūt ceļš būs tas, [Am] simtsreiz saule [C] rie[Em]tēs. [Am] Varbūt nespēks māks, [Am] vien mēness miglu [C] klie[Em]dēs. [F] Piekūns [G] skrien debe[Am]sīs, [F] mosties [G] brāl' - jau [Am] rīts. [F] Piekūns [G] skrien debe[Am]sīs, [F] mosties [G] brāl' - jau [Am] rīts. [Am] Tur kur izbeigsies ceļš - [Am] tev būs jāuzar [C][Em] lauks. [Am] Zvaigznes iesēs tur vējš - [Am] ražu tavs dēls [C] pļ[Em]aus. [Am] Tur kur izbeigsies ceļš - [Am] tev būs jāuzar [C][Em] lauks. [Am] Zvaigznes iesēs tur vējš - [Am] ražu tavs dēls [C] pļ[Em]aus. [F] Piekūns [G] skrien debe[Am]sīs, [F] mosties [G] brāl' - jau [Am] rīts. [F] Piekūns [G] skrien debe[Am]sīs, [F] mosties [G] brāl' - jau [Am] rīts. [Am] Piekūns skrien debesīs, [Am] mosties brāl' - jau [C][Em] rīts. [Am] Ko ziemeļvējš atnesīs [Am] pērkonu vai [C][Em] dziesmu? [Am]

1. F# Bm Tu saviļņoji mani, neko pat nedarot F# Bm Ka esi tā, kas esi, bez visiem "izņemot". F# Bm Tu saviļņoji mani ar īstu klusumu, F# Bm Ka negaidi par ilgu un neslēp mulsumu. ======================================= Piedz: ======================================= F# Bm Em Bm Tu saviļņoji mani ar vilni devīto, F# Bm Tas aiznestu mūs abus uz salu skaistāko. F# Bm Em Bm Tas aiznestu mūs abus uz salu skaistāko, F# Bm Ja tikai vienam otrā mums vieta atrastos. ======================================= 2. Tu saviļņoji mani, pa durvīm ienākot un īstākajā brīdī pa īstam pasmaidot. Tu saviļņoji mani, neko pat nedarot, Ka esi tā, kas esi, bez visiem "izņemot". Piedz: