Ainars Mielavs

C# G# Tu mani dzen par manu sirdi ātrāk. D#m C# G# Tu mani dzen, kur vien tev ienāk prātā. D#m F# Tu mani dzen caur augstsprieguma vadiem. C# Tu mani dzen. F# FM F# G# Tu mani ļauj, tu mani liedz. C# G# Tu mani dzen un pati līdzi dzenies. D#m C# G# Tu mani dzen par to, ka neatceries. D#m F# Tu mani dzen caur visiem saviem maldiem. C# Tu mani dzen, F# FM F# Fm Tu mani ļauj, tu mani liedz. C# Es esmu ar mieru un nepretošos, Fm Jo tad, kad tu lūgsi es apstāšos, F# Jo tad, kad tu lūgsi es apstāšos D#m Lai dzirdētu to, ko vēlējos. F# G# Lai dzirdētu to, ko vēlējos. F# Jo tad, kad tu lūgsi es apstāšos D#m Lai dzirdētu to, ko vēlējos. F# G# Lai dzirdētu to, ko vēlējos. C# G# Tu mani dzen pa savu gribu pēdām. D#m C# G# Tu mani dzen par nopūtām un bēdām. D#m F# Tu mani dzen tāpēc, ka neatzīsties. C# Tu mani dzen, F# FM F# Fm Tu mani ļauj, tu mani liedz. C# Es esmu ar mieru un nepretošos, Fm Jo tad, kad tu lūgsi, es apstāšos, F# Jo tad, kad tu lūgsi, es apstāšos. D#m Lai dzirdētu to, ko vēlējos. F# G# Lai dzirdētu to, ko vēlējos. D#m Lai dzirdētu to, ko vēlējos. F# G# Lai dzirdētu to, ko vēlējos.

Dmaj7sus2 D C#m/E F#m Pacēlās til - ti no manām ro - kām. Dmaj7 F#m Tu ieplūdi rāmajā jū - rā, C#m/E Dmaj7 pa kuru vienatnē kuģot ir drošāk, C#m/E bet diez vai - cerīgāk. Dmaj7sus2 D C#m/E F#m Tu nozudi ap - vāršņa galā mel - nā. Dmaj7 F#m Pēc pasaules rekorda dzinās laiks. C#m/E Dmaj7 Es atceros rievas tavā delnā, C#m/E tās zīlniecei nesaprast. Bm Tik lēni rokas nolaižas. Tik lēni, cik var izturēt. F#m/A C#m/G# F#m A/E Jo katru brīdi kāds atgrie-žas. Dmaj7 C#m/E F#m C#m/E Kāds, kuru nedrīkst pazaudēt. Dmaj7sus2 D C#m/E F#m Es iespiedu vēs - tuli durvju sprau-gā. Dmaj7 F#m Soli pa solim aizgāja naids. C#m/E Dmaj7 Nav bez tevis kam izvilkt to laukā, C#m/E izlasīt vai sadedzināt. Bm Tik lēni rokas nolaižas. Tik lēni, cik var izturēt. F#m/A C#m/G# F#m A/E Jo katru brīdi kāds atgrie-žas. Dmaj7 C#m/E F#m C#m/E Kāds, kuru nedrīkst pazaudēt. Dmaj7 C#m Bm F#m/A Kāds, kuru nedrīkst pazaudēt. G#m7b5 F#m/A Bm Kāds, kuru nedrīkst...

Kapodasters uz 4 ladas Am A A7 A No rīta mazā gaismiņā Am G viņš viņai saka: "Viss..." C F Am Bet viņa viņu pierunā, Dm G C E7 un dziesma tālāk ris. Am A A7 A Bet vēl pēc brīža zināma Am G viņš saka: "Iet nu ļauj..." C F Am Bet viņa viņu pierunā Dm G C un stingri, stingri skauj. F Bet vēl pēc kāda laiciņā Em G C Viņš pieceļās un teic F "Es kādreiz atkal atnākšu" Em Dm E7 Bet viņa saka "Beidz" Am A A7 A Mēs zinam kas tur notika Am G Bet tas jau nav vēl viss C F Am Pēc nedēļas viņš atgriezās Dm G C E7 Un dziesma tālāk ris Am A A7 A Viņš atnāca un klauvēja Am G Bet durvis bija ciet C F Am Un skaidri dzirdēt varēja Dm G C E7 Kā iekšpusē kāds dzied Am A A7 A Tā bija ļoti zema balss, Am G kas iekšā dziedāja, C F Am šī zemā un šī rupjā balss, Dm G C tā viņu satrauca. F Viņš palēcās un ieskrējās, Em G C Un durvis izgāza, F Un to, kas iekšā dziedāja, Em Dm E7 Uz vietas nodūra. Am A A7 A Un viņa viņam pieglaudās Am G un neteica neko, C F Am jo bija nakts, un naktī jau, Dm G C kā zināms, visi zog. C F Am jo bija nakts, un naktī jau, Dm G C kā zināms, visi zog. C F Am jo bija nakts, un naktī jau, Dm G C kā zināms, visi zog.

Bm F#m G D 1.Virs galvas putni uz dienvidiem iet, Em Bm F#m Bm Siltā rudenī vēlreiz ķirši zied. 2X Viena zvaigzne ar otru saskrienas Un saule uz stundu izbeidzas D G A D Bet tavu acu augstumā ir taksometra jumts D G A D Tavu acu augstumā ir durvju zvans G A D Tavu acu augstumā ir telefona guns D G A D Tavu acu augstumā ir mana sirds 2. Zem kājām konfekšu papīri kliedz Un gājēju pārejas līnijas liec. Spožs sudraba ritenis apstājas 2x Simts metrus pirms pēdējās pieturas Piedz. 2x arnisvitols@gmail.com

Capo 3 G C Tu ieslēdzi zaļo gaismu, Am D Skatienu nenovēršot. G C Un līkloči kļuva taisni, Am D Un mijkrēslis izgaismots. G C Tu izsauci saules rietu Am D No drūmajiem padebešiem. G C Un naktis kļuva par vietu, Am D D Kur neizdilt pilnmēnešiem. piedz. D C Tu elpo un es ceļos, Am Kā ziedputekšņu sniegs, D C Lai tev pie kājām sētos Em Un uzdīgtu kā prieks. G C Tu atklāji pasaules malu Am D Ar tirkīza lagūnām G C Un jaunu siltuma skalu Am D No ticības sastāvdaļām. G C Tu izrāvi mani no sapņa Am D Par krītošām lidmašīnām G C Un aizvedi tieši pie trapa Am D D Uz dzīvi bez instrukcijām. piedz. D C Tu elpo un es ceļos, Am Kā ziedputekšņu sniegs, D C Lai tev pie kājām sētos Em Un uzdīgtu kā prieks.

D G D Ir katrreiz vairāki, kas vienmēr atgriežas, G D Pa vienam, divatā, pa simtiem kolonnās. D F#7 G Kad skaļi runājas, kad klusu dziesmu dzied G B Em Gm Par lietām, kuras tā ar nekad nepāriet, D A D Par lietām, kuras tā ar nekad nepāriet. D G D Cik daudz Tu skatījies, cik daudz Tu biji tur - G D Pat spožai adatai reiz garām jāaizdur. D F#7 G Un Tevī ievēries es arī skrēju līdz, G B Em Gm Kā nedaudz piedzēries un apmaldījies rīts, D A D Kā nedaudz piedzēries un apmaldījies rīts. D D(b9) D Es vairs par sevi nebai-dos, D D(b9) D Man vairs nav Tevis žēl, G G(b13) G Pat tad, ja atkal atgrieztos Bb C D Mēs abi divatā. D G D Man šķiet es zināju kā tam ir jānotiek, G D Kur jābūt negausim, kur punktu jāpieliek. D F#7 G Es sevi sajaucu, tas nebiju vairs es, G B Em Gm Tik citā izskatā, uz citas pasaules, D A D Tik citā izskatā, uz citas pasaules. (2. pants) Cik daudz Tu skatījies, cik daudz Tu biji tur - Pat spožai adatai reiz garām jāaizdur. Un Tevī ievēries es arī skrēju līdz, Kā nedaudz piedzēries un apmaldījies rīts, Kā nedaudz piedzēries un apmaldījies rīts. (piedziedājums) Es vairs par sevi nebaidos, Man vairs nav Tevis žēl, Pat tad, ja atkal atgrieztos Mēs abi divatā. (1. pants) Ir katrreiz vairāki, kas vienmēr atgriežas, Pa vienam, divatā, pa simtiem kolonnās. Kad skaļi runājas, kad klusu dziesmu dzied Par lietām, kuras tā ar nekad nepāriet, Par lietām, kuras tā ar nekad nepāriet.

Jau esi Tu saņēmies Un augstu,augstu uzrāpies, Bet spārnu Tev nav, Bet vēlēšanos daudz. Starp plakstiem smilšu grauds. Svētību dot vai neatļaut? Neviena,kam pajautāt, Ne divu,ko atrunāt…nesākt. Īss mirklis,ko padomāt. Balts audekla gabals,ko piesātināt. Kad krāsu vairs nav, Dzīve jāsajauc. Starp plakstiem smilšu grauds. Svētību dot vai neatļaut? Neviena,kam pajautāt, Ne divu,ko atrunāt…nesākt. Nakts un diena. Bezgalīgā iela. Pārpildīts līdz malām autobuss. Pieturvietā, Šajā,nākamajā Aiz durvīm vienmēr paliks kāds no mums. Kad gaisma uz ceļiem spiež, Tumsa ar neasu nazi griež, Kā zvērīgs nogurums, Bezjēdzīgs pārpratums. Starp plakstiem smilšu grauds. Svētību dot vai neatļaut? Neviena,kam pajautāt, Ne divu,ko atrunāt…nesākt. Nakts un diena. Bezgalīgā iela. Pārpildīts līdz malām autobuss. Pieturvietā, Šajā,nākamajā Aiz durvīm vienmēr paliks kāds no mums.

G C Am7 Gar jūras zeltmirdzošo krastu D D7 G Reiz vakarā staigājām mēs, E7 Am Cm Nu sirdi, šo nabaga sirdi, G D7 G Uz mūžu tad zaudēju es. Bet zvejnieki vēlāk man teica, Tie zinot, kur ir mana sirds. Tu slepeni pacēli viņu Un smaidot sev aiznesi līdz. Nu, mīļā, tev sirdis ir divas, Tu manējo līdzi sev nes, Bet neprātā mīlā pret tevi Bez sirds tagad staigāju es. surferis

CAPO 3 Em G C Dsus2 G Esi man tā, lai es jūtu, cik ļoti to vajag Tev Em G C Tā, lai es tieku, kur labi paliek Dsus2 Em Jo ilgāk, jo labāk Em Bm C G Dsus2 G tā, kā uznāk un pāriet Tik ātri un lēni bez gala Em Bm C tā, lai lidot ir vieglāk, Bm Em D Em Kā elpot un dzīvot vienkārši tā. Esi man tā, Lai es jūtu, Cik ļoti To vajag Tev Tā, Lai es tieku, Kur labi Paliek Jo ilgāk, Jo labāk Tā, Ka uznāk Un pāriet Tik ātri Un lēni Bez gala Tā, lai lidot Ir vieglāk, Kā elpot Un dzīvot Vienkārši Tā Esi man tā, Lai es jūtu, Cik ļoti To vajag Tev Tā, Lai es tieku, Kur labi Paliek Jo ilgāk, Jo labāk Tā, Ka uznāk Un pāriet Tik ātri Un lēni Bez gala Tā, lai lidot Ir vieglāk, Kā elpot Un dzīvot Vienkārši Tā Esi man tā, Lai es jūtu, Cik ļoti To vajag Tev Tā, Lai es tieku, Kur labi Paliek Jo ilgāk, Jo labāk Tā, Ka uznāk Un pāriet Tik ātri Un lēni Bez gala Tā, lai lidot Ir vieglāk, Kā elpot Un dzīvot Vienkārši Tā Esi man tā, Lai es jūtu, Cik ļoti To vajag Tev Tā, Lai es tieku, Kur labi Paliek Jo ilgāk, Jo labāk Tā, Ka uznāk Un pāriet Tik ātri Un lēni Bez gala Tā, lai lidot Ir vieglāk, Kā elpot Un dzīvot Vienkārši Tā

A.Mielavs un R.Kalniņa - Bbm (kapo uz 1. ladas) L.Priede un J.Šipkēvics - C#m (kapo uz 4. ladas) -- IESPĒLE: Am Am/G F C/E Am x 2 E Apturi manu grimstošo kuģi, A tas pilns ir līdz malām C#m/G# ar pārdomu kravām F#m7 B E un atbildēm noklusētām. Apturi manu brūkošo torni, tas būvēts no sapņiem ar cerību statņiem un atmiņām izredzētām. PIEDZIEDĀJUMS: C Apturi manu bēgošo sirdi. F G Em F Apturi mani, apturi mani, vai dzirdi? C Apturi manu bēgošo sirdi. F G Em F Apturi mani, apturi mani, il-gi... IESPĒLE Apturi manu rietošo sauli. Tai zenīts par īsu, ar siltumu īstu un jūtām neatsaldētām. Apturi manu rietošo sauli. Tai zenīts par īsu, ar siltumu īstu un jūtām neatsaldētām. PIEDZIEDĀJUMS x 2 IESPĒLE x 2