Ainars Bumbieris

Pēdējo sniegpārslu lietus, kad aizskalo prom, Pēdējo atmiņu ziema, kad auksta bij vēl, Saules stars maigi, kad zemei jau skūpstu sniedz, Sniegpulkstenītes par dzīvi mums priecāties liek. piedz: Uzzied sniegpulkstenītes un šķiet dzīve gaišāka kļūst. Neskumsti draugs, bet sniegpulkstenītes uz galda sev liec. Kaut gan šur tur vēl vējš asi sejā grib pūst, Pasmaidi sniegpulkstenītēm, lai pavasar's pasmaida mums! Visu, kas sasāpēts ziemā, tās aiznesīs prom, Visur, kur laime zied, klusi tās pasmaidīs līdz....

“ Kad gladiolas zied ” – Ainārs Bumbieris Kad (E)gladiolas zied, Atkal (A)atmiņā plaukst pirmais skolas rīts Kad (E)gladiolas zied Pirmai (f#m)skolotājai ziedus sniedz vis (B)laimīgākais pirmklas(E)nieks Kad gladiolas zied Krūtīs nektāru sāk smelties sapņu bites Kad gladiolas zied Gluži netīšām starp miljons krāsām es toreiz ieraudzīju Tevi Piedz 2x Un es (A)nespēšu aizmirst nekad Cik krāšņi (E)ziedēja šis gladiolas (c#m)zieds Kuru (f#m)nemanāmi netīšām es (B7)vēlējos Tev vienīgajai (E)sniegt Kad gladiolas zied Krūtīs nektāru sāk smelties sapņu bites Kad gladiolas zied Pirmai skolotājai atkal ziedus sniedz – kāds laimīgs pirmklasnieks Piedz 2x Un es nespēšu aizmirst nekad Cik krāšņi ziedēja šis gladiolas zieds Kuru nemanāmi netīšām es vēlējos Tev vienīgajai sniegt Starpspēle Piedz 2x Un es nespēšu aizmirst nekad Cik krāšņi ziedēja šis gladiolas zieds Kuru nemanāmi netīšām es vēlējos Tev vienīgajai sniegt