Reiz kādu dienu
Reiz kādu dienu tavā dzīvē Nebūs manis vairs. Vai ziema, rudens, vasara Vai klāt būs pavasar's. Nekas jau nekļūs citādāks, Vien savādi mazliet, Ka tev pie manis ciemoties Būs jānāk cituviet. Nekas jau nekļūs citādāks, Vien savādi mazliet, Ka tev pie manis ciemoties Būs jānāk cituviet. Ja ziema varbūt baltu segu Debess zemei klās Un nejautās, vai kādreiz tām Par to kāds samaksās. Virs galvas sevīm paskaties: Ja pārslas lejup krīt, Tad atceries, es atnācu, Draugs, tevi sasildīt. Virs galvas sevīm paskaties: Ja pārslas lejup krīt, Tad atceries, es atnācu, Draugs, tevi sasildīt. Viegliem spārniem aizklāšu Tevi pret vēju – Nelaid to ledainu dvēselei klāt! Sildies, man novēlot laimīgu ceļu! Dvēseli nevar, dvēseli nevar, Dvēseli nevar apglabāt. Ja tā būs silta vasara Vai mostošs pavasar's, Kad Piena ceļš nakts debesis Tik tikko jaušams skars, Virs galvas sevīm paskaties: Kad gaisma lejup līs, Tur kāda zvaigzne krītot tev Par mani pastāstīs. Virs galvas sevīm paskaties: Kad gaisma lejup līs, Tur kāda zvaigzne krītot tev Par mani pastāstīs. Ja salnas dārzos iezagsies Un būs jau rudens vēls, Var būt, ka tevi sameklēs Kāds dzērves kliedziens žēls. Virs galvas sevīm paskaties: Kad lietus līņāt sāks, Tā būšu es, kas asaras tev sejai nomazgās. Virs galvas sevīm paskaties: Kad lietus līņāt sāks, Tā būšu es, kas asaras tev sejai nomazgās. Viegliem spārniem aizklāšu Tevi pret vēju – Nelaid to ledainu dvēselei klāt! Sildies, man novēlot laimīgu ceļu! Dvēseli nevar, dvēseli nevar, Dvēseli nevar apglabāt. Dvēseli nevar, dvēseli nevar, Dvēseli nevar apglabāt.