Aija Kukule

Mazā Dacīte ar vien... Pati, Pati, Pati... Mazgā muti, matus sien! Pati, Pati, Pati. La-la-la-la-la-la-la-la-l Pati, Pati, Pati. Māmiņa kad apģērpt nāk... Pati, Pati, Pati! Dace pati ģērbties māk! Dace ģērbjas pati. La-la-la-la-la-la-la-laaa Pati, Pati, Pati! Lielā māsa lasīt līdz. Pati, Pati, Pati! Dacei vairs nav jāpalīdz! Dace lasa pati! A-A-E-E-I-I-OOO Pati, Pati, Pati. Bet kad Dace nazi ceļ! Pati, Pati, Pati! oui,... Ai, Ai, Ai tas pirkstā dzeļ! Pati, Pati, Pati! Vai, vai vai... Pati, Pati, Pati! Vai, Vai ,vai... Pati, Pati Pati!

Ak, Dievs! Vai tiešām tu tas esi, kas uz sliekšņa nostājies, nostājies? Tad nāc vien iekšā, drošāk taču. Ja reiz esi atgriezies, atgriezies. Bez tevis neslikti man klājās. Bet ja nu atkal esi mājās, Sēdies tad līdzās man un pastāsti, kā gāja, gan! Piedz. Velns, lai parauj tādu dzīvi, dzīvi, dzīvi Te mēs šķirti, te mēs divi, divi. Kam,klusēji kā ūdens tev jau šobrīd mutē sasmēlies, sasmēlies. Tu taču vienmēr esi pratis ļoti labi izlikties, izlikties. Tu domā : Asaras es lēju un tevi aizmirst nevarēju.. Mīļais mans, vai'g tik brīdi, ak, drusku pagaidīt. Piedz. Divi tie esmot meli? Tiešām? Jo es arī protot izlikties, izlikties... Tad saki man par ko, lai skumstu, ja tu esi atgriezies, atgriezies... Nu sēdi, kam tu kājās celies, Vai tiešām šajā brīdī vēlies atkal jau projām skriet?! Mans mīļais!!! Mans mīļais, nu pagaidi mazliet! Piedz. Mans mīļais... Pagaidi mazliet, pagaidi.. Kam tu apvainojies, es taču tāpat vien. Galvu augšā gan jau viss būs labi, dzirdi, pasmaidi, pasmaidi! Rezi nu tu atkal smaiid... Piedz. 2x(no lēnāka uz ātrāku) Velns, Lai parauj tādu dzīvi!!! :)

Gulst dziļi sniegi Uz zemes krūtīm. Tink, tink pie rūtīm Kas sit tur liegi? Tā zeltzīlīte, Tai grūti ziemā. Pie manis ciemā Nāc nabadzīte. Gardkumosiņu Es kokā sienu. Tur katru dienu Nu redzu viņu. Pa sasalušu tā Ēsmu lēkā Un visā spēkā Cērt viņu pušu. Nāc, nāc par viesi Man, putniņ, maigais. Kad sals māc baigais Skrej mieloties. No sniega vaļā Kad zeme tīsies Tad atlaidīsies Tu kokā zaļā. Pa lapām līksmi Tu dziedod diesi Un sirdī liesi Man ziedoņtīksmi.

B F# Viņš klusi jautāja reiz magonei un nātrei, E F# B Kā gan viņš patikt var man, vidzemniecei ātrai, B E Kas nāks reiz tīrumus un rožu druvas ravēt B F# B Un skaisto jaunību un krāšņo dzīvi slavēt. Piedz. F# B Ai, māte Latgale, tu dārga man un mīļa, F# B Es raugos magonēs kā tavā vaigā zvīļā. F# B Vai rītos, vakaros vai arī naktīs vēlu F# B Par tevi domāju un tavu skaisto dēlu. Jau trejas vasaras viņš man' pie sevis saucis, Līdz pašai Aiviekstei man lepni pakaļ braucis. Jau trejas vasaras viņš zābakos vien āvies, Pa talkām dzēris daudz, pat radu godos kāvies. Es, māte, lakatu tev došu Rīgā pirktu, Lai tu, uz ciemiem ejot, rasā nesamirktu, Lai skaists un rakstains tas ap taviem pleciem kļautos, Kad tu ar vedeklu par savu dēlu rātos.

Dm Kad bērnībā, bērnībā A7 Man tika pāri nodarīts, Es pasteidzos, pasteidzos Dm Tad māti uzmeklēt tūlīt, Dm Lai ieķertos, ieķertos, A7 Ar rokām viņas priekšautā. Un māte man, māte man A7 Dm Tad pasmējusies teica tā: Piedz. Dm Gm Dāvāja, dāvāja, dāvāja Māriņa Dm Meitiņai, meitiņai, meitiņai mūžiņu, A7 Aizmirsa, aizmirsa, aizmirsa iedot vien Dm Meitiņai, meitiņai, meitiņai laimīti. Tā gāja laiks, gāja laiks, Un nu jau mātes līdzās nav. Vien pašai man, pašai man Ar visu jātiek galā jau. Bet brīžos tais, brīžos tais, Kad sirds smeldz sāpju rūgtumā Es pati sev, pati sev Tad pasmējusies saku tā: Piedz. Kā aizmirsies, aizmirsies Man viss jau dienu rūpestos, Līdz piepeši, piepeši Nopārsteiguma satrūkstos, Jo dzirdu es,dzirdu es, Kā pati savā nodabā Čukstklusiņām, klusiņām Jau mana meita smaidot tā: Piedz.