Žoržs Siksna

Vēja nātre dzeļ asa Un lietus kā izkapts švīkst, Vai kāds nāca jeb varbūt mums likās, ka durvis čīkst. Tā nu diena pēc dienas Un gads pēc gada skrien Taču brīnums kā nenāk, Tā nenāk aizvien (nenāk) Piedz. (2x) Brīnums, kas nemanot sācis Mums acīs, mums acīs Jau nosirmo pats Brīnums, brīnums, Kas nemanot sācis Jau nosirmot mūsu acīs (Mums acīs, mums acīs,nosirmot pats) Uguns nedeg nelūgta Un maize jau sārta trūkst Kāds, ko teica, jeb varbūt Tas bija tik sāpīgs čuksts, Tā nu diena pēc dienas Un gads pēc gada skrien Taču brīnums kā nenāk, Tā nenāk aizvien (nenāk) Piedz.(2x, tad starpspēle, pēc tam 3x)

Pasaulīt, kur Tu kā sadegusi Am Pasaulīt, Tu viena skrēji pasaulīt, pasaulīt. Am E Am Pasaulīt, Tev laika nepagūsi Am Pasaulīt, teic kur Tu eji pasaulīt, pasaulīt. Am E Am Piedz. Kā lai Tev, pasaulīt, tieku es līdz? Am 4x Pasaulīt, pasaulīte! Am E Pasaulīte, pasaulīte, kā lai es Tev tieku līdzi, Am G C Kā lai es Tev tieku līdzi, pasaulīte? C E Am Pasaulīte, pasaulīte, kā lai es Tev tieku līdzi, Am G C Kā lai es Tev tieku līdzi, pasaulīt? C E Am Pasaulīt, ko Tu ar mani dari? Pasaulīt, jel bīsties grēka pasaulīt, pasaulīt. Pasaulīt, vai Tu vēl ātrāk vari? Pasaulīt, man nav vairs spēka pasaulīt, pasaulīt. Piedz. Kā lai Tev, pasaulīt, tieku es līdz? Pasaulīt, pasaulīte! 4x Pasaulīte, pasaulīte, kā lai es Tev tieku līdzi, Kā lai es Tev tieku līdzi, pasaulīte? Pasaulīte, pasaulīte, kā lai es Tev tieku līdzi, Kā lai kā lai es Tev tieku līdzi 7x Kā lai Tev, pasaulīt, tieku es līdz? 5x Pasaulīt, pasaulīte!

Dar, ko [Am] darīdams, teic, ko sacīdams – Vai uz [Am] katra soļa tev [Dm] misējas, misē[E]jas, misē[Am]jas Un viss [E] mūžam iznāk [E7] otrā[Am]di. Jebšu [Am] negribot, jebšu tīšuprāt, Bet tie [Am] paši labākie [Dm] nodomi vēl aiz[E]vien, vēl aiz[Am]vien Vēl aizv[E]ien tev vējā izsē[A]jas. [A] Muļķe [D] sirds, tai nekad nekur nav [A] gala. [A] Mīlu to jo tikai [E] mana, mana ir šī muļķe [A] sirds. [A] Muļķe [D] sirds, tai nekad nekur nav [A] gana. [A] Mīlu to jo tikai [E] mana, mana ir šī muļķe [A] sirds. Kur tu [Am] liksies tāds viens pats pasaulē? Bet vai [Am] tādēļ tomēr vērts [Dm] paļauties, paļau[E]ties, paļau[Am]ties Jau tū[E]līt tev gaužām [E7] žēla[Am]bām ? Neba [Am] pirmo reiz neba pēdējo Sirds par [Am] tevi izrādās [Dm] stiprāka, stiprā[E]ka, stiprā[Am]ka Un tev [E] atliek tai vien [E7] paļau[A]ties. [A] Muļķe [D] sirds, tai nekad nekur nav [A] gala. [A] Mīlu to jo tikai [E] mana, mana ir šī muļķe [A] sirds. [A] Muļķe [D] sirds, tai nekad nekur nav [A] gala. [A] Mīlu to jo tikai [E] mana, mana ir šī muļķe [A] sirds.

[G] Līganā āra [D] bērzā, Vālodzes šūpu[G]lītis Šūpulī līgo [D] lēni, Dzelteni vālo[G]dzēni [G] Līganā āra [C] bērzā, Vālodzes šūpu[G]lītis Šūpulī līgo [D] lēni, Dzelteni vālo[G]dzēni [G] Līgojas bērza [D] zari, Zaros skan putnu [G] rīti Izšūpos dzimtā [D] mala, Man mazu vālo[G]dzīti [G] Līgojas bērza [C] zari, Zaros skan putnu [G] rīti Izšūpos dzimtā [D] mala, Man mazu vālo[G]dzīti [G] Skries mana vālo[D]dzīte, Pakalnu klaigā[G]tāja Sauks mani atkal [D] mājās, Pasaules staigā[G]tāju [G] Skries mana vālo[C]dzīte, Pakalnu klaigā[G]tāja Sauks mani atkal [D] mājās, Pasaules staigā[G]tāju

1. pants D A Mežmalā reiz ēda avenes, A D Genoveva savā nodabā, D A Ziedēja un gavilēja gaiss, A D Klusi sevī smējās nelabais. D7 G Ieklausies, Genoveva, G D Es gribu būt tavs nelabais, D A Nelabais, labu labais, A D Tāds kuru žēl ir projām laist. D7 G Paskaties, Genoveva, G D Vai esmu es slikts nelabais? D A Padodies, Genoveva, A D Es esmu tāds kā elle skaists. Piedz. D Genoveva, Genoveva, \ Smej nelabais pie sevis, \ G \ Genoveva, Genoveva, 2X Reiz nelabais raus tevi, / A D / Ne-labi labais. / 2. pants D A Nelabais kā nolemts liktenis, A D Genovevai lēnām zagās klāt, D A Trīcēja un uzliesmoja sirds, A D Un tā sirds nu abiem acīs mirdz. D7 G Ieklausies, Genoveva, G D Es gribu būt tavs nelabais, D A Nelabais, labu labais, A D Tāds kuru žēl ir projām laist. D7 G Paskaties, Genoveva, G D Vai esmu es slikts nelabais? D A Padodies, Genoveva, A D Es esmu tāds kā elle skaists. Piedz. D Genoveva, Genoveva, \ Smej nelabais pie sevis, \ G \ Genoveva, Genoveva, 2X Reiz nelabais raus tevi, / A D / Ne-labi labais. / 3. pants D A Aizgāja pa kalnu saulīte, A D Genoveva projām negāja, D A Nelabais caur sirdi gāja tā, A D Genoveva mīļa, nelābā D7 G Ieklausies, Genoveva, G D Es gribu būt tavs nelabais, D A Nelabais, labu labais, A D Tāds kuru žēl ir projām laist. D7 G Paskaties, Genoveva, G D Vai esmu es slikts nelabais? D A Padodies, Genoveva, A D Es esmu tāds kā elle skaists.

Smeldzošais Septembris mūzika - P.Heincs vārdi - Ziedonis Purvs latv.teksts izpilda: Žoržs Siksna Am E Bija laime tā karstā zaļā vasarā E Am Teica mīla vien mums abiem kopā jāpaliek Am A7 Dm Rudens lietus līst , jau pelēks rudens lietus līst Am E To laikam nepateikt nevienam, kādēļ mīlas mūžs tik īss Piedz: A E Viss kas bijis septembrī man smeldz kā salda sāpe D A Jo Tu aizejot man nepateici kāpēc E A Dienās tajās kur vien būšu D E Mīla vajās manu mūžu A E Viss kas bijis septembrī man smeldz kā salda sāpe D A Jo Tu aizejot man nepateici kāpēc E A Dienās tajās kur vien būšu D E A Mīla vajās abus mūs Lapas vējā krīt skumju vēlā septembrī Paliec vēl mans prieks man Tevi vēlreiz jāsatiek Rudens lietus līst , jau pelēks rudens lietus līst To laikam nepateikt nevienam, kādēļ mīlas mūžs tik īss Piedz:

Am E Am Vilks ar aitiņu dzīvo krodziņā, Am Dm G C Vilka ķepā guļ viņas rociņa. E Am Dm Veldze dzirkstoša baltām putām zied, Am E Am Sirdi plosīdams, lapsa kūmiņš dzied. Piedz. Am E Am Neskumsti, neskumsti, neskumsti Am Dm Dienas, ko pašreiz tu vadi: Dm Am Dm Tās tavas skaistākās dienas ir, Am E Am Tie tavi labākie gadi. Nežēlo bijušo, nežēlo, Kamēr vēl varam, lai darām! Paskaties - laime tev pretī nāk, Nepalaid, nepalaid garām! Vilks to aitiņu ilgi dejā griež, Mājup vadīdams, sev pie krūtīm spiež, Kopš tā vakara ļaudis runā tā: Skaistā aitiņa vairs nav manīta. Piedz. Vilks ar aitiņu atkal krodziņā, Tikai šoreiz tā - cita aitiņa. Veldze dzirkstoša baltām putām zied, Sirdi plosīdams, lapsa kūmiņš dzied. Piedz. Vilks to aitiņu ilgi dejā griež, Mājup vadīdams sev pie krūtīm spiež. Katrai aitiņai nevar skriet vis līdz: Kopš tā vakara vilks nav pamanīts.