Žoržs Siksna

1. pants [Am]Ko darīt tad,[F] ja sirdīs mūs, [Dm]nemanot jau rudeņo[E] [Am]Un bieži vien[F] pat vasarā [Dm]mūsu sirdīs puteņo[E] Vai tālab tas[B], kas dārgs reiz bija [E]mū-[Am]-ūms Vai nebūtu[B] tik dārgs kā senāk [Am]mūms Žēl tik,ka [Dm]mūsu acīs rītos, [C]mūsu acīs rītos [B]zelta zivs vairs neiz- [Am] -peld. Taču visam [F]arī [Em]tam, kas nav [Em]zelts esot savi [Dm]zelta [E7]mirkļi, nu- [Am] -dien. esot savi [F]zelta [Em]mirkļi, nu- [Em] -dien, itin visam [Dm]arī [E7]tam, kas nav [Am]zelts. 2. pants [Am]Nekas, nekas. [F]Lai jauniem ir [Dm]savu siržu dedzība[E]. [Am]Mēs mīlēsim [F]viens otru jau [Dm]savu siržu redzibā[E]. Vai tālab tas[B], kas dārgs reiz bija [E]mū-[Am]-ūms Vai nebūtu[B] tik dārgs kā senāk [Am]mūms Žēl tik,ka [Dm]mūsu acīs rītos, [C]mūsu acīs rītos [B]zelta zivs vairs neiz- [Am] -peld. Taču visam [F]arī [Em]tam, kas nav [Em]zelts esot savi [Dm]zelta [E7]mirkļi, nu- [Am] -dien. esot savi [F]zelta [Em]mirkļi, nu- [Em] -dien, itin visam [Dm]arī [E7]tam, kas nav [Am]zelts. Taču visam [F]arī [Em]tam, kas nav [Em]zelts esot savi [Dm]zelta [E7]mirkļi, nu- [Am] -dien. esot savi [F]zelta [Em]mirkļi, nu- [Em] -dien, itin visam [Dm]arī [E7]tam, kas nav [Am]zelts.

Bb Baltas ābeles zied B Ziediem baltiem kā sniegs B Ziediem baltiem kā sniegs Eb Kā jaunības sapnī Eb Un šis mirklis man šķiet F7 Balts kā ābeles zieds F7 Balts kā ābeles zieds Bb Saldām skurbuma smaržām apņemts Bb Vai šīs dienas, kas nāk Bb Vai šīs dienas, kas iet Bb Vai šīs dienas, kas iet Eb Kā zvaigzni redz krītam Eb Ak es zinu mans draugs F7 Draugs mums neaizskriet vairs F7 Draugs mums neaizskriet vairs Bb Basām kājām līdz pieneņu rītiem Piedz. Bb Eb Tomēr dziļi zem pelniem klusa cerība dzimst Eb F Bb Tomēr dziļi zem pelniem klusa cerība dzimst Bb Eb Redzot neprātu balto mīlā mūžam pukst sirds Eb F Bb Līdz pat ziemelim saltam neļauj mūžam tai rimt Vai šīs dienas, kas nāk Vai šīs dienas, kas iet Vai šīs dienas, kas iet Kā zvaigzni redz krītam Ak es zinu mans draugs, Draugs mums neaizskriet vairs Draugs mums neaizskriet vairs Basām kājām līdz pieneņu rītiem Baltas ābeles zied Ziediem baltiem kā sniegs Ziediem baltiem kā sniegs Kā jaunības sapnī Un šis mirklis man šķiet Balts kā ābeles zieds Balts kā ābeles zieds Saldām skurbuma smaržām apņemts Piedz. 2x

C G C Ātri toreiz vakars dzisa, C G C Smiltis tavas pēdas dzēš. F G C Tur, kur tavi mati risa, C F G C Vēji meža būdu plēš. Piedz. C G C Tur, kur Gauja, tur, kur Rauna, C G C Tur kur vējš no rītiem pūš, C G C Tur man zuda zelta cauna, C G C Tur man zuda vai viss mūžs. Tad mēs nebijām vairs sveši, Taks zem kājām sūnām bij' klāts. Pulkstens sita tikai seši, Un jau tad man mulsa prāts. Vai es tevi sagūstīju, Kam to zināt, kam to teikt. Mirkli tikai tuvu biju, Tagad laiks nu tālāk steigt. Zelta cauna, zelta cauna, Vai tas bija tikai malds? Reiz tu biji skaista, jauna, Un es biju leitnants Glāns.

Katru nakti gar logu, teiksmaini putni, laižās aizvien. Katru nakti man dārzā, pazūd kāds ābols, nemanot vien. Katru nakti no manis, paša kas svarīgs, nemanot zūd. Sirds jau skaudrāk un skaudrāk, nenovēršamu, nelaimi jūt. X2 viss pantiņš Pat, tad, kad manī tālu, nespēs vairs palikt arī spīts, arī spīts. Es pasmaidīt vēl varu, pasmaidīt vēl varu, pasmaidīt vēl varu Beidzot, kaila un tukša, ābele mana, kļuvusi ir. Beidzot, nemocīs mani, naktīs kā senāk, satrauktā sirds. Beigās mostos un pēkšņi, izbrīnā plati, ieplešas skats. Manas ābeles zaros, teiksmainais putns, nolaidies pats. Pat, tad, kad manī tālu, nespēs vairs palikt arī spīts, arī spīts. Es pasmaidīt vēl varu, pasmaidīt vēl varu, pasmaidīt vēl varu. Pasmaidīt vēl varu, pasmaidīt vēl varu. 1. Un 2. pantiņš pēc kārtas x1 katrs.

C G Maldos, maldos plandošā vakarvējā C Piedzima dziesma, stabulēt stabulēja G Meitenes vējā, zemtekstā uguns skrēja C Piedzima dziesma, piedzima vakarvējā. Piedz. F Pirmo reizi man šai dzīvē nav gana C Pirmo reiz nu viena dziesma ir mana G C Atbalss (atbalss) no kāda zvana. Mana pirmā, mana pirmā nu skani Tālāk, tālāk mana pirmā par mani Zini (zini) tur tāla zvana. Maldos, maldos vērdamies ratos greizos Meitenei smejot zemtekstos nepareizos Meitenei smejot, meitenei smejot vējā Piedzima dziesma, stabulēt stabulēja.

Sidraba putns Eb Kad zem tavu sidrab spārnu vēdām Bb pazūd laiks un dienas garām skrien Eb Netiek cilvēks pāri savām bēdām Ab Bb Eb Ja mīlā paliek viens, ja mīlā paliek viens piedz. Eb Vēl, ak vēl, lido vēl, lido vēl Bb Sidrab spārniem Bb Vēl, ak vēl, lido vēl, lido vēl Eb Sāpēm pārnes Eb Vēl, ak vēl, lido vēl, lido vēl Fm Tajā tālumā, Ab Eb Kur mani pārnākam sagaidīs, Eb Ab Eb Es būšu mājās rīt Eb Dienas nāk un iet un aiziet ilgāk Bb Zaļā pļavā ziedi rasā slīgst Eb Nav vairs spēka nesagaidīt ilgāk, Ab Bb Tev vienai pateikt drīkst, Eb Kas dziļi sirdī mīt.

Gadu trauksmei strauja vēja gaita, Senā vasara man prātā nāk. Klusu lūgšanu sirds viņai skaita, Elpa raujas, acis raudāt sāk. Senais draugs, es ilgi tevī skatos, Pagātne no mūžu dzelmēm kāpj. Tev jau sarma sabirusi matos, Sirdī rēta nemitīgi sāp. Redzu dārzus pirmo ziedu skavās, Mežos atbalss ieskanas un rimst. Vai tāpat vēl rasa smaržo pļavās, Vai tāpat vēl mīlas brīnums dzimst. Senais draugs, šalc bērzos rudens vēji, Zelta putni loga rūtīs plok. Vai tu manās acīs neredzēji - Mīlā sirds pret tevi sāpēs smok.

Eb Ab Eb Bb Eb 2x Eb Fm Kur ceļi kupenās, kur logā silta guns, Bb Eb Kur putenis vairs nespēj tālāk skriet. Piedz. Ab Eb Tur mana māte iet, tur mana māte iet, Bb Eb Tur mana mīļā, labā māte iet. Kur zelta pienenes un baltas vizbules Jau mežmalā un piekalnīte zied. Piedz. Kur siena vāli tvīkst un sejas saulē karst, Kur augļu smagumā līkst ābeļzars. Piedz. Kur smiltī runā vējš, kur priežu kroņi līkst, Kur klusumā vien tūkstoš asnu dīgst. Piedz.

C jel dod man bučiņ'dod bučiņ'dod vienu bučiņ' man G7 C mazu bučiņ' man mīļu bučiņ' man C A7 jel dod man bučiņ'dod bučiņ'dod karstu bučiņ' man G7 mīlas akords mums, lai skan C jel nāc man tuvāk vēl tuvāk vēl drusciņ' tuvāk man G7 C drusciņ' tuvāk man drusciņ' tuvāk man A7 jel nāc man tuvāk vēl tuvāk pavisam tuvu man D7 G7 C (E F F# ) mīlas akords mums, lai skan C Caug F šodien vai rīt labāk tūlīt Gm7 C7 Fmaj7 šī karstā bučiņ' mūs uz mūžu vienos C7 F D7 nejautā man neprāts vai prāts G7 C7 F F# G droši tuvāk, tuvāk nāc

Nāk, nāk vēl smaržīgas vasaras, Agrā rītausmā rasa lāst, Diena sveicina mūs. Dzird, dzird vēl debesīs cīruļus, Snauž vēl noslēpums tīreļos, Vai tā rītdien vēl būs? Piedz. Tur, kur Gauja pāri krācēm plūst un plūst, Un mūžam neapstās. Tur, kur priedes vēji dzied un dzied, Un jaunu dziesmu sāk. Tur mana vienīgā Dzimtene Mana sāpe un laime Vai tā mana pretī tur nāk ? Nāk,nāk vēl ikdienas paisumā, Dziļi gremdēties skaistumā, Tas mūs atveldzēt spēs. Lai prieks no rītausmām labajām Lai tad sargājam, glabājam Visi kopā tā spēs Piedz.