Čikāgas Piecīši

D A Latvieši mēs visi esam, hei laili laili lū D Smaidot savu nastu nesam, hei laili laili lū D A Krājam naudu, pērkam mājas, hei laili laili lū D Četros darbos sapampst kājas, hei laili laili lū Mežaparks, ai, Mežaparks, Dziesmām patvērums un sargs Dzied te rokeri un mori, Dzied te "piecīši" un kori. Kaut ar politiskā maisā, Latvju dziesma lido gaisā. Tā kā muzikālā pirtī Visiem siltums sakāpj sirdī. Labas ziņas stāstīt varu - Brežņevs izlaidis ir garu. Ar Arvīd` Pelši vienā katlā Abi tagad karsti vārās. Ļaudis priekā berzē rokas - Vēl diviem būs elles mokas! Tiem ogļu maiss, zem katla bērzs - Gan Alksnim, Vosam rezervēts. Gorbačovs tik ļoti lūdzas Un par baltiešiem viņš sūdzas. Klausies, Gorbij, nāc pie prāta, Te nav padomjvalsts nekāda! Jo latvieši mēs visi esam, Tautas godu lepni nesam. Ja kāds liks mums atkāpties, Sūtīsim to ieskrieties. Varbūt jāaicina kāds - Kāda galva ar gudru prāt` - Uz Kremli aiznest Auseklīšus, Norīvētus trīsstūrīšus. Izbārstīt ar gudru prātu Pie mīkstām mēbelēm tos klāt. Un kad Miša apsēžas, Tam Latvija tur ieduras. Vienreiz pienāks diena lielā, Karogi būs Brīvības ielā, Poligonos kā Jurģos ies, Kad armija tur izvāksies. Brašie jūras robežsargi, Kuri izturas tik bargi, Koferus un somas sies, Melno jūru sargāt ies.

C Sekss ir labs, sekss ir labs, F C pareizi ja darīt māk! C Sekss ir labs, sekss ir labs, G C visi tagad agri sāk. C Skudras mīlējas uz sūnām, F C zivīm patīkas pa dūnām C Žirafes tik stāvus vara, G C nīlzirgi to dubļos dara. Gliemeži ir pacietīgi, eži dara uzmanīgi, Vāveres uz katra zara, Dievs zin' kā to čūskas dara. Piedz. Sekss ir labs, sekss ir labs, visi tagad grābj un ķer! Sekss ir labs, sekss ir labs, tomēr uzmanīties der. C Nedrīkst staigāt G tik pa svešiem parkiem, Pa svešiem parkiem, C cauri tumšiem bāriem. Ja kādu atrod, G neved tūliņ mājās. Ar svešiem ļaudīm C nevar nekad zināt. C Ja zinās, tad zinās, F C pēc deviņiem mēnešiem, C Ja zinās, tad zinās, G C D pēc deviņiem mēnešiem. D Sekss ir labs, sekss ir labs, C D ja tik kontrolēt to var, C Sekss ir labs, sekss ir labs, A C tā kā paps un mamma dar’!

Piedz. E A E F#m B E Daugavā, jūrmalā, mūs mīļā Latvijā F#m B E A B E Ir daba jāsargā. Vai tu nāksi palīgā? E A E F#m B E Re, kāds posts ir padarīts - piesārņots un izpostīts A B E F#m B E Nevar vairāk atkāpties, kamēr viss nav satīrīts. Uz jūrmalu tiem jāiet būs, tur tie savu sodu gūs, Tos aiz krāgas paņemsim un jūrā metīsim. Atbildīgos grābiet ciet, tiem skaļi uzsauciet: To skaidro ūden nejauciet, kas mums tek caur lilijām! Piedz. Laiki tagad satraukti. Kas būs ar mūsu dzimteni. Tiem, kas viņai labu vēl, nav strādāt, ziedot žēl. Tautu meita, tautu dēls strādā ātri, ir jau vēls! Latvju zeme smagi vaid, savu tautu talkā gaid. Piedz.

D Bij' tūkstošdeviņsimt un astoņdesmitdevītais A Pirmo reizi Mežaparkā dziedājām. Tur roku rokā sadevušies, noskatījāmies, D Kā dziesmās plīvo karogs mūsējais. Mēs grimām ziedu jūrā un apsveikumu skavās, Pēc iesvētāmiem izskatījāmies. Pie Brīvīb`s pieminekļa vēlāk, ziedu klēpjiem rokās, Kā goda sardze stāvot jutāmies. Bet krūmos drasēj` miliči ar garām kaujas rungām, Bet bāliņš droši dauzīja uz brīvestības bungām. Vairs nebija tam baiļu, viss viens, kas notikās. Pret tankiem gatavs soļot bij` tēva pastalās. Ir tagad gadi pagājuši, pienācis tas laiks - Nu tagad brīvi dzīvo, brīvi audz. Bet daudzi tomēr nesaprot un izmisuši vaicā, Vai jāmaksā par brīvību tik daudz. Piedz. Kaut varētu mēs visi atkal Mežaparkā stāvēt Un atkal būtu sajūta mums tā, Kaut varētu mēs visi atkal vienbalsīgi dziedāt Kā toreiz - astoņdesmit devītā! No tiem, kam labi gājis, vēl labāk tagad ies, Bet tiem, kam slikti klājas, par tiem lai gādā dievs! Un bāliņš ielas malā ar dubļiem apšļākts tiek, Kāds tautai nozagts limuzīns tam sāņus palēkt liek. Bet krūmos trokšņo dzērāji, tā piegānījis tos, Ka bāliņam prāts nopērt uz bungām vainīgos. Nav armijas, ko lamāt, nav karogu, kam spļaut, Būs jāuzloka rokas un jāiet purvā pļaut. Piedz.

C G7 C Ja šodien savā dzimtenē kā tūrists G C C7 No Amerikas Sprīdīts atgrieztos, F C Aiz izbrīna, kas tagad notiek Rīgā, G C Kā gliemežvāki acis ieplestos. G7 C Uz vecpilsētas vēsturiskā fona G C C7 Viņš redzētu pie Doma laukuma, F C Kā Vēja māte spēlē akordeonu G C Un dēli ermoniju gaudo līdz. G C Kā Meža māte strādā kafejnīcā, G C C7 Kur pārdod kontrabandas kafiju. F C Tur Lutausis kā ārā sviedējs šancē, G C Un sastrādājoties ar mafiju. G7 C Un apšaubāmā investīcijfirmā G C C7 Par direktoru ielikts Sīkstulis. F C Ar veciem ordeņiem vēl Centrāltirgū G C Būs tirgojoties redzams Karalis. G C Pa Brīvīb`s ielu aizbrauks kadiljakā G C C7 Velns, cigārus, ar zobiem zeltītiem. F C Tas ģērbies importētā ādas jakā G C Un klēpī princesīgā Zeltīte. Tad Sprīdīts pasauks "taksīti" un dosies Pie Pārdaugavas sapņu meitenes, Bet atradīs pie viņas parād`s durvīm Tam adresētu mazu zīmīti. -Čau, Sprīdīti! Man apnika tevi gaidīt. Šai vietā vairāk nevarēju nīkt. Es šorīt aizbraucu uz Ameriku, Lai varētu sev naudu sapelnīt.- Starp oranžsārtu lūpu nospieduma, Kas uzspiests tur, kur beidzas zīmīte, Būs ierakstīts - Hei, S! Es tevi mīlu! Līdz mūža galam tava Lienīte.- Tādēļ uzmanaties, Sprīdīši un Milži, Kas aiz trejdeviņām jūrām dzīvojat! Ja nepasteigsities jūs mājās pārbraukt, Tad satikt lienītes vairs necerat!

C C/B Am Es stāvu ielas vidū, F G C visapkārt brauc un skrien C F G C Un tūristi no ārzemēm mani apbrīno arvien. Par Tēvuzemi - Brīvību Tāds ieraksts iekalts man Vēl Tēvu zeme turās Un balss tai tālu skan. Ar brīvību tā paknapāk, Līdz tā pie visiem tiek Priekš dažiem liekas diezgan, Bet visiem nepietiek. Piedz. C G Par mani, draudziņ, nebēdā, C Mani cēla varoņ cilts, F C Man pamatā ir laukakmens G C Un tēvu zemes smilts. C G Pat ziemā, kad sniegs virpuļos C Un ledus lieti līs, F C Trīs zvaigznes, kas virs galvas mirdz G C Tās mani sasildīs. Daudz gadu tā jau stāvu Un mierīgs noskatos Cik svešu karapulku Man garām aizsoļos. Cik valodās nav maršēts Un skaļi komandēts, Cik uniformu maiņu Līdz šim nav pieredzēts.

Svētdiensrīta agrumā, Kad viss dziļā klusumā, Mājās, kur mīt latvieši, Sākas troksnis piepeši. Māte skraida kā bez prāta: Skolā virtuvē tai kārta, Brīžiem histēriski smejas, Mīkla šodien lēni ceļas. Šķidrums līst un biezums šķīst, Krējums šļakst un olas plīst, Stundas laikā, ak vai vai, Tortei jābūt gatavai. Kamēr māte apkārt bizo, Papus raudot sīpol`s mizo, Nav pat laiks tam nošņaukties, Gan sviestmaizēs drīz iesūksies. Nost no ceļa, māte sauc, Latviešsieva mīklu jauc, Tai pa kājām nemaisies, Citādi tev slikti ies. Paps ar bateriju meklē, Kur tās mantas, kādā peklē, Bazāram no garāžas Viņš atrod jaunas grabažas. Bērni gandrīz nesamaņā Drēbes rauj no pakaramā, Bet tad drīzi iestājas Kāds mazā mājā ieslēdzas. Tad lai nomierināt` prātus, Runcis visiem noglauž kātus, Kriksis ienes zobos glīti Siekalainu avīzīti. Kad steigši, ātri visi iekšā, Māte sauc: Kas sēž jau priekšā! Uzman` torti, pasarg dievs, Bet Kriksis tai jau uzsēdies. Nost no ceļa, visi sauc: Šinī auto latvieš` brauc. Riepas kauc un taures pūš, Trakā steigā paiet mūžs. Tā kā nacionāla ēde Kaut kur atkal valdes sēde, Iesākumu nokavēs, Amatā tevi neievēlēs. Vēlāk draudzes bazārs notiek Arī mantām vietas pietiek, Kaudzēm svečturi un Vāzes, Dažiem kāposti no gāzes. Papus lozes pērk kā traks, Kamēr iztukšots ir maks, Laime nesmaid` vinnē tas, Savas mantas ziedotās. Kad sabiedriskie darbi veikti, Bērni mašīnā tup veikli, Bet lai šofers neaizmieg, Māte visiem dziedāt liek. Nost no ceļa, visi sauc: Šinī auto latvieš` brauc, Riepas kauc un taures pūš, Trakā steigā paiet mūžs.

D D A 1. Kāds svētdiensrīts un dievkalpojums beidzas, D No Ģertrūd`s baznīcas plūst ļaužu bars. G D Tie katrs savās dienas gaitās steidzas, A D Tik zēns pie tēva rokas pieķeras. D A 2. Ak, saki, tēt, vai tiesa tas, ko šorīt D Mums jaunais mācītājs te stāstīja, G D Ka šī ir tikai pārejoša dzīve A D Un ka debesīs būs īstā Latvija? 3. Vai debesīs būs viss kā vecos laikos, Vai tur būs Staburags un Liepavots, Un lakstīgalas dziedās lazdu krūmos, Un prieks būs visiem atkal sirdīs dots? 4. Vai bērni būs tur visi vaigiem sārtiem, Vai tēvs un māte katram bārenim, Un nabagus pie veciem baznīcvārtiem Tik Rozentāla gleznā redzēsim? 5. Vai vecās, sabrukušās lauku mājas, Vai kāds no jauna debesīs tās cels, Un aizaugušās birztalas un pļavas, Vai tās pēc pirmā lietus atkal zels ? 6. Tēvs brīdi domā – kā lai bērnam atbild, Vai jautājums ir vispār atbildams? Vai stāstīt pelēcīgo patiesību, Vai ļaut, lai iet caur dzīvi sapņodams? 7. Varbūt, ka debesīs tas viss būs priekšā, Tad priecāsimies, ko mums debess dod, Bet, pirms tur nonākam ar dievpalīgu, Mums Latvija virs zemes jāatrod.

D Daudz jau nevajag, lai atkal justos mājās A Daudz jau nevajag, lai atkal būtu tā, Kad no rīta piecēlies pa logu skaties D Un vari teikt – šī zeme ir visskaistākā. D Lauku ceļmalās starp pelašķiem un smilgām D7 G Atrast sīkas, sārtas meža zemenes. D Staigājot pa priekšpilsētas šaurām ielām, A D Redzēt, "klases" lecot, mazas meitenes. D Sēdēt laivā ezervidū pusdienlaikā A Un, ja neķeras, tad neuztraukties ar', Skatīt mākoņus, kas lēni peld virs galvas, D Jo tādus pūkainus tik mājās redzēt var. D Daudz jau nevajag, lai atkal justos mājās, D7 G Atrast to, kas likās mūžam pazudis, D Vienu smaidu pārpildītā autobusā A D Un tavu mīlestību, un tas ir viss.

Piedz. C Mums katram dzīvē ir mīlestības, F Tās atceroties, tik silti kļūst, C Bet skaistākās no viņām visām G C Vienmēr trīs mīlestības būs. C Tā pirmā sākas jau pamatskolā, G Aiz meitenes tu sēdēji, Uz dzēšlapas tai meti klekšus C Un bizes kopā sasēji. C Tā otrā iesākas daudz vēlāk, C7 F Tā uzplauka kā ābeļzars C Un, kaut vēl Daugavā bij ledus, G C Tev sirdī sākās pavasars. Piedz. Un kad pēc gadiem tā piecdesmitiem, Tev liksies - viss jau piedzīvots, Tad kāda nāks ar siltām rokām, Kā jaunībā tiksi apmīļots. Un ja tad sirds tev trauks kā kumeļš Un trakot negribēs tā stāt, Tad zināsi, ka tanī brīdī Būs trešā mīlestība klāt. Piedz.