Čikāgas Piecīši

C F C Aiz kalniņa dūmi kūpēj` C G Aiz kalniņa suņi rēj; C F C Aiz kalniņa zirgi zviedza, C G C Aiz kalniņa meitas smēj. C F C Vaicāj` bāliņiem un māsām, C G Kas aiz kalna notiekās. C F C Visi galvas purināja, C G C Neviens lāga nezināj`. C G C G Vaicāj` laumiņām un rūķiem, C G C G Vaicāj` meža vecim ar`, C G C F Vaicāj` vilkačiem un pūķiem, C G C Neviens lāga nezināj`. C F C Aiz kalniņa bungas rībēj` C G Aiz kalniņa taures sauc`. C F C Aiz kalniņa pieši šķindēj`, C G C Az kalniņa dūkas kauc. C G C G Vaicāj` gudriem tēva dēliem C G C G Kas aiz kalna notiekās, C G C F Vaicāj` Sprīdītim un Ansim, C G C Neviens lāga nezināj. C F C Pats pār kalnu soli spēru, C G Tā kā kājas vaļā rais`, C F C Pats es dikti gribu redzēt, C G C Kas to lielo troksni tais`. C F C Sešsimt skudras kāzas dzēra, C G Saiminiece putru mais`, C F C Ezīt`s savu sievu pēra, C G C Tie to lielo troksni tais`.

D Man sirds kā milzīgs bišu strops, G D Kas pildīts salda medus, D Un meitenes kā bitītes A Piesalušas kā uz ledus. D Tā tam vajag būt, A Tā tam vajag būt A Lidot un saldeno D Medu mums dot. G Bitītes maziņas, D Bitītes saldiņas, A Lidojiet visas D Kas nu tur. G Bitītes čakliņas, D Bitītes akliņas, A Medu tad nesiet D Mums šurp. A D Nevar jau vienmēr tās saldas būt. A D Pagadās rūgtumiņš mazs. A D Nevar jau vienmēr tās mīļas kļūt, A D Pagadās dzelonīts ass. Kas? A D Pagadās dzelonīts ass. Muļķi! Jefiņ! G Bitītes maziņas, D Bitītes saldiņas, A Lidojiet visas D Nu šurp. G Meitiņas čakliņas, D Meitiņas akliņas, A Dejosim, dejosim A Dejosim šovakar. D Mīlēsim mēs, G Mīlēsim mēs, D Mīlēsim mēs.

C Latvieši mēs esam, G C Trādirallalā, C Un latvieši mēs būsim, G C Lai nāk, kas notikdams. C Lai Hruščovs sit ar kurpi F Un kliedz: Mēs vinnēsim! G Bet pirms tas brīdis pienāks, C Tam kurpi atņemsim. C Ir cilvēki, kas saka G C Mēs pārvērtīsimies C Un jau pēc nedaudz gadiem G C Mēs asimilēsiem. C Tad Laimonis sauksies Larry F Un Modris sauksies Mo, G Un Jāņus svinēs Johny C Un Jēkabs sauksies Joe. Un dievpalīga vietā Mēs skaļi sauksim: Hi, Un tatasdziesmu vietā Mēs spēlēsim Hi-Fi, Un telefonu grāmatās Būs viegli atrast tādus, Kas izpatīkot kaimiņiem Būs mainījuši vārdus. Bet teorija šāda Ir viegli gāžama Jo latvieši kā tauta Nav maisā bāžama. Mēs sitāmies pret cariem Un divām Vācijām, Bet sarkanajiem bariem Mēs rikšot mācījām. Jo latvieši kā tauta Ir bijusi un būs, Kaut mūsu bērnu bērni Par miljonāriem kļūs. Lai Hruščovs sit ar dūri Un kliedz: Mēs vinnēsim! Bet pirms tas brīdis pienāks, Mēs viņu apraksim. Latvieši mēs esam, Tradiridiradiridi rallalā.

C Klusi, klusi, klusi, klusi G Lietiņš logā grab, G Klusi, klusi, klusi, klusi C Lietiņš logā grab, C Klusi, klusi, klusi, klusi F Lietiņš logā grab. F C Vai tas nav mans mīlulīt`s, G C Mans dārgais saldumiņš, C Vai tas nav mans mīlulīts, G C Mans dārgais saldumiņš? C Jā, tas ir mans mīlulīt`s, F Mans dārgais saldumiņš, C Kurš gar sienu augšup kāp` G C Un logu atvērt sāk, F C Kurš gar sienu augšup kāp` G C Un logu atvērt sāk. C Diemžēl logs bij` ierūsējis, F Vaļā neverās, F C Mīlulīt`s ar visiem slēģiem G C Zemē noveļās, F C Mīlulīt`s ar visiem slēģiem G C Zemē noveļās. C Lieli kauli, mazi kauli F Zālē mētājās. F C Tas reiz bij` mans mīlulīt`s, G C Mans dārgais saldumiņš. C Klusi, klusi, klusi, klusi G Lietiņš logā grab. C Klusi, klusi, klusi, klusi G C Kauli zālē čab.

F C F Kur tagad manas priežu mizu laivas Bb Ar papirosu kārbu zēģelēm? F Vai tās pazudušas tālās pasaul’s jūrās, C F Vai tik aizķērušās meldros Lielupē. F C F Kur tagad manas pamatskolu skuķes Bb Ar bizītēm un šleifēm krāsainām? F Vai tās sauļojas ar Edinburgas smiltīs, C F Vai vēl strādā Slokas papīrfabrikā? Piedz. Bb F Gadi nāk un gadi aiziet C F Tā kā gadiem vajag iet. Bb F Bet mūsu bērnu dienu saule C F Vienmēr sild` un nenoriet. C Kur tagad mani alvas zaldātiņi, Bb Kas paklausīja visām pavēlēm? F Vai tie izkausēti kādā Jaungadnaktī, Vai tik paslēpušies viršos Kurzemē? Piedz.

C G Am Man rozi dāvāja karavīrs kāds, F C G Kad liepas vēl ziedēja Rīgā, C G Am Un gaišā roze kā dzimtenes vārds, F G C Man līdz bija ceļā bezgalīgā. Un tad es jutu, kāds brīnums ir zieds, Plūkts mūsu skaistajā Rīgā, Kur jūlijā zeltains saules riets Vēl spulgo torņos un bezdelīgās. Es glabāju rozi, kad zuda viss, Kad zuda man māte un māja. Un tāpēc tas spožums nav izdzisis, Ko dzimtene dvēselē krāja. Man rozi dāvāja karavīrs jauns, Zieds dārgs man kā Latvijas raksti. Es glabāšu rozi - lai liktenis ļauns, Līdz atmirdzēs Daugavas krasti.

C Mums ir katram mājās albūms G Kaut kur plauktos noglabāts. Dažam greznos ādas vākos, C Citam laika apgružāts. F Tas nav vienkāršs foto albūms, C F Tas ir dzīves pavediens, C Kuru laiks pat nespēj saraut G C Un atņemt mums nevar neviens. C Pirmā lapā strēlnieki, G Daudziem Jura krusts pie krūts, Stāv ap vācu lielgabalu, C Kas pie Tīreļpurva gūts. F Tad nāk Brīvībcīņu ainas, C F Vienā rindā jauns un vecs. C Tiem pie cepures ērgļa vietā G C Spoža saulīte jau lec. Redzam jaunsaimnieka ēkas, Tur uz brīdi darbi stāj Visa saime mājas priekšā Fotogrāfam smaidot māj. Pienāk novembris Rīgā, Laikam astoņpadsmitais, Jo uz karogotām ielā, Debess baltu segu kais. A7 D Tad nāk pirmās bēgļu rindas. A Vīri stumbju zākabos. Ratos visa bagātība, D Bērni mātes lakatos. G Redzam leģionārus jaunus D G Bruņu mašīnās kas brauc. D Tos uz Kurzemīti visus A D Nezināmais liktens sauc. Skatam baracijas šauras Kaut kur Vācijas klajumos. Bēgļu bērni traukiem rokā Gaida kad tos pabaros. Tad uz transportkuģa klāja Atlantijas plašumā, Brīvības statuja rīta miglā, Auto rindas krastmalā. Pirmais skats no jaunās zemes, Pirmā auto īpašnieks. Klāti dzimšanu dienu galdi, Visiem dziedāt atkal prieks. Redzam kāzas, jauno māju, Kristības... Bet nedod DIEVS, ja par visu Amerikai bērniem vajadzēs ziedoties... Mums ir katram mājās albūms Kaut kur plauktos noglabāts. Dažam greznos ādas vākos, Citam laika apgružāts. Tas nav vienkārš foto albūms, Tas ir dzīves pavediens, Kuru laiks pat nespēj saraut Un atņemt mums nevar neviens.

C F C Pasaule ir pilna skaistām vietām, G Daudzās zemēs ļaudīm labi iet, F G C Brīvi strādā tie priekš kādām lietām, F G C Ko par naudu veikalos var pirkt. Amerikā debesskrāpji slejas, Spožas auto rindas ielās trauc, Raibas reklāmgaismas cauru nakti Bāros, restorānos iekšā sauc. Piedz. G Svešos dārzos vienmēr skaistas puķes, C C7 Mežos brīnišķīgi putni dzied, F C Tomēr skaistākas par visām puķēm G C Tās, kas tālā Gaujas malā zied. Svešās pilsētās daudz platu ielu, Skatlogos tik daudz kas skaists un labs, Tomēr skaistāk šķiet par daudzām vietām Dzimtās puses kilometru stabs. Austrālijā opālus var meklēt Vai zirgā aitu bariem pakaļ jāt. Ja iegribas, var braukt uz Jaunzēlandi Un angļu mierā bērnus audzināt. Bet Dienvidjūras pasakainās salās Kā kokosrieksti dienas karājas, Tur meitenes ar šok`ād`s brūniem gurniem Priekš tūristiem kā palmas šūpojas.

D A Pirms daudziem gadusimteņiem tas noticis, D Kad Noass savu šķirstu tika būvējis. Tam sakrauts gan bij proviants, G Gan maize, gan siers, A D Bet nebij` neviens viņam pasažiers. D Dieviņš teica: D Ņem divus zaļus krokodilus, A Tīģerus, kas rūc, Gan papagaiļus, orangutanus, D Baložus, kas dūc. G Es ceru, ka tas šķirsts nav izdevies Pārāk šaurs, A D Jo tev jāņem līdz arī dinozaurs. Un drīzi pēc tam lietusgāzes iesākās, Un ūdens līmenis visur augstu pacēlās, Un zvēri apjukuši nezināja, šurp vai turp, Līdz Noass tiem sauca: - Nākiet šurp! Jo tur skrēja Divi zaļi krokodili, Tīģeri, kas rūc, Gan papagaiļi, orangutani, Baloži, kas dūc. Tie spārdījās un grūstījās, Un žēlojās, cik šaurs. Un kas notiks, kad nāks dinozaurs! Bet dinozauri savā starpā spēlējās, Pa ūdeni tie bradāja un plunčājās. Vislabāk iepatikās viņiem slapjās lapas zīst, Un atsacījās tie šķirstā līst. Jo tur bija Divi zaļi krokodili, Tīģeri, kas rūc, Gan papagaiļi, orangutani, Baloži, kas dūc. Tie spārdījās un grūstījās, Un žēlojās, cik šaurs. Un ko lai tur meklē dinozaurs!

E B E A E Noriet saule vēlu vakarā, B7 E radirirā. E B E A E Nodziest uguns tavā istabā, B7 E radirirā. A E B7 E Vēlāk es, vēlāk es B E A B7 E stāvēšu un gaidīšu, radirirā. A E B7 E Gaidīšu, līdz tavi soļi nāks, A E B7 E gaidīšu līdz tavas rokas B E A B7 E manām pieskarsies, radirirā. A E A E Skūpstīšu un mīlēšu, A B līdz rīta saule lec, E līdz rīta saule lec. C#m B Izdziest zvaigznes C#m A E B7 E acis aizver tu, radirirā. C#m B C#m A E B7 E Rītā, kad es tevi gaidīšu, radirirā, B E zem tava loga dārzā, radirirā. A E Rara.