Čikāgas Piecīši

C 1. Piektdien`s vakars īres namā, Kaut kur Čikagas ziemeļgalā, G Dažus blokus tik no ezera, Pieparkotā sānu ielā, Trešā stāva koridora galā C Dzīvoklis man seši B. 2. Pārnācis no darba, skatos Ledusskapja saldētājā Malto gaļu esmu atstājis. Nokāpju tad stāvu zemāk, Pieklāvēju tur pie durvīm, Dzirdu, ka aiz tām kāds dušu ņem. 3. Pagaidu, līdz apstājas, tā Pieklāvēju vēlreiz un tad Saucu, ka tas es no seši B. Durvis atver Brauna kundze, Slapjos matus dvielī tinot, Rīta mētelī, kam pogas trūkst. A7 D 4. Prasu vai tā grib ar mani Aiziet ieraut pāris alus, A Kamēr gaļa izlietnē man kūst. Drīz pēc tam mēs roku rokā Soļojam pa sānu ielām, D Pārāk tālu mums jau jāiet nav. 5. Garām veļas automātiem Putekļainām frizētavām, Daudz lietotu drēbju veikaliem, Karogotiem benzīnpunktiem. Kur jau tanku uzpildīsiet, Mašīnu pa pusei nomazgās. 6. Tad ap stūri sārtas bultas, Zibeņojot šurpu turpu, Parādīs, ka tur ir Džoa bārs. Iekšā jūtamies kā ciemos, Augstos krēslos uzrāpjamies, Divus Mikelobus saucu šeit. B7 E 7. Televīzijā vakarziņās, Velns lai tagad parauj viņas, B Klausoties tās, nekļūst priecīgs prāts. Vēlreiz divus Mikelobus Brauna kundze aicina man` E Uzspēlēsim kabat`s biljardu. 8. Viņa aizsit visas bumbas Krustām šķērsām pāri galdam, Es tik garu seju noskatos. Un kad beidzot mana kārta, Pazaudēju spēli, jo man Nelaimīgi trāpās astoņnieks. 9. Televīzijā vecas filmas, Mums ir atkal glāzes pilnas, Vēlreiz divus Mikelobus šeit. Bārtenders mums glāzes pilda, Atraugojas, atvainojas, Bet mēs runājam, kā darbā iet. A7 D 10. Viņa necieš priekšstrādnieci, Kura laikam ārzemniece, A Tik par darbu vien tā runājot. Es tai atkal stāstu, ka no Mana Oldsmobiļa laikam D Melnie izauguši radio. 11. Džukboksī kāds iemet` naudu, Divas kundzes sāk ar jaudu Nobrukušām zeķēm polku lēkt. Tikai mēs ar Brauna kundzi, Sastājušies cieši kopā, Paši savā ritmā kustamies. 12. Iemetam vēl ceļa kāju, Sākam lēnām iet uz mājām, Ezervējš mums matus purina. Durvju priekšā apskaujamies, Domāju, ka laidīs iekšā, Brauna kundze galvu purina. G7 C 13. Rītā būšot gara diena, Jābrauc kleitu pirkt pie Siera, G Uz restoŗana to kāds vedīšot. Droši vien, ka nākamnedēļ Satiksimies Džoa bārā, C Pāris Mikelobus izrausim. 14. Tāds nu bij` man piektdienas vakars Kaut kur Čikāgas ziemeļgalā, Dažus blokus tik no ezera. Domīgs kāpju es pa trepēm, Trešā stāva koridora galā Dzīvoklis man seši B.

D A 1. Melna laiva zilās jūras krastā, D C Saules balināta zēģelīt`. A Sēžās laivā jūras arājiņi, D Sūrās jūras maizes pelnītāj`. D A 2. Aizpeld melnā laiva zilā jūrā. D C Aizpeld balināta zēģelīt`. A Gan tā atkal mirdzēs balti spoža D Aiz trejdeviņām(i) jūriņām. 3. Nesvaidiet(i) laivu, viļņu meitas, Vēji, neplosiet(i) zēģelīt`. Sargi viņu, mīļā jūras māte, Pārved mājās manu zvejnieciņ`. 4. Nebēdājies, daiļā, zvejniekmeita, Pasargāšu tavu zvejnieciņ`. Gliemežvākiem segšu augumiņu, Jūras zāles likšu pagalvī. 5. Nesvaidiet(i) laivu, viļņu meitas, Vēji, neplosiet(i) zēģelīt`. Sargi viņu, mīļā jūras māte, Pārved mājās manu zvejnieciņ`.

Piedz. C Māmiņ un tētiņ, F C Naudu krājiet gan, F C Nākamgad uz Austrāliju G C Atkal jābrauc man. G C 1. Vispirms es būšu Sidnejām G C Kur saule jūrā brien G Un meitenes Kings Crosā C G C Minīsvārkos skrien. F Vislabāk Bonda jūrmalā C G Es viņas redzēšu C Un, smiltīs gulēdams, G C Par viņām smaidīt smaidīšu. G O, Sidnejā ir skaistas meičas, G C Skaistas meičas Sidnejā. F Sidnejā ir skaistas meičas, G C Skaistas meičas tur ir gan. Piedz. 2. Pirms tam es būšu Adelaidē Ziedu pilsētā. Kur puķu dārzniecība Gandrīz katram sētmalā. Es Barbarosas ielejā Pa nakti palikšu, Jo, zvaigžņu vīnu garšojot, Es zvaigznes redzēšu. O, Adelaidē saldais vīns, Saldais vīns ir Adelaidē. Adelaidē saldais vīns ir, Saldais vīniņs tur ir gan ir. 3. Caur Viktorijas eikaliptu Mežu izbraukšu Un beidzo stāvā Bulerkalna Galā uzkāpšu. No turienes es ieskriešos Un vienā rāvienā, Pirms balles sestdienas vakarā Es būšu Melburnā. O, Melburnā ir braši zēni, Braši zēni Melburnā. Melburnā ir braši zēni, Braši zēni tur ir gan. 4. Un kad es vairāk nespēšu Ar draugiem priecāties, Uz Pertu tad ar kājām Soļošu es atpūsties. Varbūt kāds swegmens Gabaliņu mani pavadīs Un, spoži mirdzot, dienvidkrusts Man ceļu parādīs. Uz Pertu nu man jāsoļo, Jāsoļo uz Pertu, Uz Pertu nu man jāsoļo, Tur jāsoļo ir gan.

C 1. Debesskrāpjus, kur kalnos un lejās, G C Pelēks miglas plīvurs drūmi sedz. C Smagi betona lielceļi vijas, G C Ātru skudru skrējienu tur redz. F C Nāk man atmiņā Rīgas torņi staltie, G C Vecās celtnes zvani dejo, sauc. F C Ceriņsmarža un kastaņi baltie, G C Kuru ēnā akmens ielās klaudz. Piedz. F C Sanfrancisko, Sanfrancisko, G C Esi varena, bet sveša gan, F C Sirmā Rīga, tavu torņu G C Zvanu skaņas allaž sirdī man. 2. Spēka rati še krāsās visskaistās Ielās trokšņainās uz priekšu slīd, Zelta putekļi viltīgi laistās, Raibas maldugunis gaiši spīd. Tomēr atmiņā Rīgas ielas baltās, Vecais ormans ragavās tur šļūc, Sniega pārslas un lāstekas saltās, Salā izrotāta loga rūts. Piedz. 3. Saules rietā, kur viz zelta vārti, Aizved sapņos bēģli vientuļo, Debess tumsā tie grimst oranžsārti, Šurp un turp liels ūdens mutuļo. Nāk man atmiņā Baltijas jūra, Putas Daugavā kur aizdejo, Ledus skrējiens kad ūdenī sūrā Aiznes ziemas sūtni pēdējo. Piedz.

C F 1. Tu mājās pārnāci kaut kad ap sešiem G C Pēc garas dienas metālfabrikā. F Tu strādā tur jau četrpdasmit gadus, G C Bet drauga vēl neviena tev tur nav. Piedz. F C G C Ak, māt, māt, māt, kas tagad notiekās F G C Cik pasaule mums sveša izliekās. 2. Tu apsēdies pie vakariņu galda Un uzsildītu falšo zaķi ēd. No kannas ielējis sev aukstu alu, Ar sievu televīzijas priekšā sēd. 3. Vēl nedaudz gadus atpakaļ par žīdiem Tu pārāk labās domās nebiji. Bet tagad priecājies, ja ziņās dzirdi, Ka izraeļi ēģiptiešus sit. 4. Tu nesaproti, Vjetnamā kas notiks, Ja karaspēku izvākt pavēlēs, Vai atkārtosies kā pirms tūkstoš gadiem Un Dāvids Goliātu uzvarēs. Piedz. 5. Tu jautā sievai, kas bij` šodien pastā Vai vēstule no Sandiego klāt? Jau sešus mēnešus dēls iet tur skolā, Tev naktīs par to bieži jādomā. 6. Bet dēls tai brīdī okeāna krastā Ar melnu meiču cigaretes tin. Un uzdzēruši sasilušu vīnu, Uz smiltīm savu kāzu nakti svin. Piedz. 7. Tie, rītam austit, mot`cikletā sēžas, Uz 101. ceļa lietus līst. Zem kraujas, kur zied sārti magoņlauki, Tos ceturtajā dienā atradīs. Piedz. Ak māt, māt, māt, kas tagad notiekās, Cik pasaule mums sveša izliekās. Ak māt, māt, māt, kas tagad notiksies, Cik pasaule mums tukša izliksies.

Cmaj7 1. Daudzus gadus jau esmu Cmaj7/C# G Šajā pilsētā bijis Dm7 G Čakli strādājot tik daudz C Sev sapelnījis. F Fm C Ka pēdīgi varēju es atļauties G Mājiņu sev priekšpilsētā Cmaj7 Sev iegādāties. 2. Mani kaimiņi svētdienās cep uz redelēm ribas Daudziem garāžā sabrauktas mašīnas divas. Savus dārziņus visi cītīgi kopj un lej Bet visskaistākais pieder atraitnei Elizabetei. G C 3. Tur ziedēj` margrietas, lauvmutes, rozes un lilijas, G C Lefkojas, asteres, neļķes un cinijas. F C Tur krūmiem plaukst lapas, dārzs cauru gadu zied, G Cmaj7 Un putni sēž uz zariem, un dzied tik un dzied. 4. Ļaudis čukstēja skaļi, ka tā skatās pēc vīra, Jo no agrākiem pieciem, tās liktenis šķīra. Visi pieci tie noslēpumaini pazuda, Elizabeti asarās mirkstošu atstāja. 5. Dažas nedēļās vēlāk viņa spēra to soli, Sesto vīru tā paņēma, pēc izcelsmes poli. Naktīs desas viņš gaļas fabrikā taisīja, Dienās atpūtas krēslā dārziņu laistīja. 6. Kādā vasaras naktī ārā sacēlās vētra, Blakus nūdstu mītnei tika norauta sēta. Viesuļvētra pa mūsu ieliņu aizdrāzās Elizabetes mājiņa totāli sagāzās. 7. Vairs neziedēj` margrietas, lauvmutes, rozes un lilijas, Lefkojas, asteres, neļķes un cinijas. Nav krūmiem vairs lapas, nav dārzā vairs zied`, UN putni sēž uz celmiem un nezin ko lai dzied. 8. Būdams labsirdīgas dabas, saucu kaimiņus iekšā, Elizabetei tik pidžamu skrandas bij` priekšā. Abi divi ar vīru pie manis tie ievācās, Bet daudz ilgāk kā domāju dzīvot tie palikās. 9. Elizabete mums abiem tagad pusdienas taisa, Stipras desmit pret divi martini tā maisa. Kamēr vīrs tai ar desām fabrikā noraujās, Elizabete man kamīna priekš man pieglaužas. 10. Un, kad izdzisa kamīns, sirdī sajutu bangas, Elizabetei ap manīm bij` rokas kā stangad. Bet kā enģelim skatiens sejā bij` viņai tīrs, Jautājot man vai vēlētos būt viņas septītais vīrs 11. Otrā rītā pēc brokastīm vīram nebija labi, Jo tam locekļi palikās stīvi kā stabi. Zaļām putām uz tepiķa kad viņš gulēja, Izdzirdēju, ko Elizabete man čukstēja.

C G C Es vakardien avīzē lasīju pats, G C Ka septiņdesmitais būs karogots gads. F C Lai kopējā cīņā mums nejuktu prāts, G C Tad katram tiks rokās sprausts karoga kāts. Pa piemēram vanadzēm sviestmaižu nazis Ar ko simbolu karoga vidū būs ņemts, Un kredīta biedrībai procenta zīmi Uz karoga uzšūtu nēsāt būs lemts. Un korporācijām būs miestiņa kauss, To tukšo, cik gribi, nekad nebūs sauss, Un mednieki, makšķernieki pārsteigt grib jūs, Jo zivs ar desu zobos viņu karogā būs. Un jauniešu pulciņš, lai izpatiktu Un vecākiem iepakaļ nepaliktu, Viņu karogā devīzi lasīsiet jūs, Lets teach ourself Latvian ierakstīts būs. Es vakardien avīzē lasīju pats, Ka septiņdesmitais būs karogots gads.

Piedz. D A D A Mammiņ, papiņ vai jūs ziniet, D A D A Un ja ne, tad, lūdzu, miniet, D G A Kas mums skolā pasniegts tiek, D A D Ko tur bērniem skolotāji galvā iekalt liek. G D Cik Latvijā bij` govju, G D Cik bieži viņas slauc, D Cik dārzniecībās dobju, A D Kā visas puķes sauc? D A Kur eksportējam sviestu, D Kur pienu kannās lej? G Cik pilsētās bij` suņu, A D Cik bieži viņi rej? Cik zivju bij` ar asakām, Kur nēģus žāvēt kar? Ir grūti ticēt pasakām, Bet ko tur darīt var. Mēs zinām, kad var sienu pļaut, Kad laukos mēslus gāzt. Bet nezinām, vai vati tad Drīkst degunā sev bāzt. Ka skola saucas gaismas pils, Mums nesaprotams fakts. Kad skolā mēs ko nodarām, Tad tumšs ir katrs kakts. A A7 Cik Latvijā bij` govju Un kā tās visas sauc Var interesēt tik vēršiem, Kas zemi kājām jauc. Mēs zinām, kad var sienu pļaut, Kad laukos mēslus gāzt. Bet nezinām cik ilgi vēl, To galvās spēsim bāzt. A A7 O-o. Māmiņ, papiņ, vai jūs ziniet, Un ja ne, tad palīgā.

Piedz. D Ziedojiet, ziedojiet G Ziedojiet, ziedojiet D A Lūgums šis domāts ir jums, D G Jo vienīgie patiesie nabagi esam D A D Un ziedojums pienākās mums. D A Jūs izdodat naudu par namiem, D Kur iekšā var svinēt un diet, G D Kaut rajonā tas ir pie bamiem, A D Kur bailes jums kājām ir iet. D A Tur dāmas velk kleitas līdz grīdai, D Kas kuplumus trūcīgi sedz, G D Un grūstās, lai pirmajā rindā A D Tās polonēzēs soļojot redz. Par medāļiem spīdīgiem, tīriem Jūs dolārus izdosiet rīt, Lai pasniegtu valdības vīriem, Kuriem radnieki kokos vēl mīt. Par pastmarkām tērēsiet naudu, Lai kongresam portestētu, Un atbildi lasiet ar baudu, Jau pagājšgad` nokopētu. Piedz. Ja bērnus uz skolām jūs sūtiet, Lai latviskas paražas kalt`, Tad priecīgi sirdī sev jūtiet, Ka mājās tās nevaj`dzēs malt. Bet skolotājiem pielikt algu, Jūs šaubāties, vai tas to vērts. Par dolāru piecdesmit stundā, Jums gadījies darbspēks lēts. (Runāt): Re, kur nāk viens, Tas izskatās tāds naudīgs, Nu tā labi žēlīgi, visi kopā: Piedz.

D A Ko gan dotu es par šķēli rupjas maizes, D Kuras garoziņa zobos maigi čirkst. G D Maigi čirkst. D A Kā sirds ilgojās pēc iesālītas siļķes, D Kuras īstā iesālījumā vēl mirkst. G D Es strēbtu skābo putru pilniem vaigiem A D Tik skaļi, tā lai visi mani dzird. D G Un atspiedies uz rudzu statiem svaigiem, G D Ar īstu salmu zobus bakstītu. E A Kad supermarketā es vientuļš stāvu, E A Es jūtos apmaldījies ceļinieks. E A Visapkārt skatam pāri slīdēt ļāvu E A Un redzēju, cik mākslīgs viss un lieks. D A D Nu ņemiet par piemēru gaļu, A D Kas celofānā ietīta tiek. G Lai pircējam liktos tā svaiga, A D Tās sarkanu krāsu klāt liek. D A D Tā pierast` tiek strādāts ar sulām, A D Tur saldenus pulverus gāž. G Un avenes, zemenes, plūmes A D Tos krāsainos šķidrumos bāž. D A D Un gurķi, kas laistās tik spoži, A D Lai ievēro pircēja acs. G Tos ierīvējis ir ar vasku A D Tai vakarā pārdevējs pats. A D Un milti, baltie milti, A D No kuriem maizi tais`. G Vai ziniet, kādēļ tie tik balti A D Tos ķīmiskais balinātājs mais`. D A D Pat pienam šai zemē nav krējums, A D To pienotavā nosmeļ nost. G Un desas spiež plastiskā zarnā, A D Ka negribas tanīs vairs kost. A D Tās ķīmiski iejauktas vielas, A D Tik olām nav nodarīts pār`. G Vienalga, vai mazas vai lielas A D Pērc droši un cepi vai vār`. F# G Ja kādēļ šād izņēmums olas, G# A Bm A Jūs vēlaties zināt labprāt` D G Ar lielāko prieku jums teiksim A D A D Pie olām ir grūti tikt klāt.