Čikāgas Piecīši

A 1. Dārgais Michael, viņa čukstēj`, D Tā tas ilgāk nevar iet, E Kad tu uzlūdz mani dejot, A Tūliņ gribās skaļi kliegt. A Tā bij` kļūda, kad pirmo reiz` D Ar tevi dejot gāj`, A Kad ar smagiem "tankiem" kājās E A Tu man kurpes nobradāj' D A Kad ar smagiem "tankiem" kājas E A Tu man kurpes nobradāj`. 2. Nu jau piecdesmit gadus Es ar tevi dejoju, Kā no tevis tikt vaļā, Visu laiku domāju. Zili zaļi man pleci, Elpu atvliktu labprāt`, Dārgais Michael, kādēļ spiedi Man` tik cieši sev klāt? Dārgais Michael, kādēļ spiedi Man` tik cieši sev klāt? A 3. Laiks nu pienācis šķirties, D Slimā māte tevi gaid`. E Pats ar neliecies vesels, A Labāk mani vaļā laid! A Orķestris sāk jau pagurt D Laikam tūliņ spēlēt beigs, A Dārgais Michael, da svidaņja E A Dzīvo vesels un sveiks, D A Dārgais Michael, da svidaņja E A Un uz visiem laikiem sveiks!

A 1. Bij` man skaista tēvu zeme D A Pār visām(i) zemītēm: D A Krāšni lauki, kuplas druvas, E A Čakli darba darītāj`. D A Krāšņi lauki, kuplas druvas, E A Čakli darba darītāj`. 2. Tad sabrauca sveši ļaudis Aiz novadu novadiem. Tie nobrida laukus, druvas, Aizdzin` darba darītāj`s. Tie nobrida laukus, druvas, Aizdzin` darba darītāj`s. 3. Kam man vajag tos ļautiņus, Kas man laba nevēlēja. Kam bij` sveši tikumiņi, Dievpalīga nepazin`. Kam bij` sveši tikumiņi, Dievpalīga nepazin`. 4. Lai palika tie ļautiņi, Kas man laba novēlēja, Kas dziedāja manas dziesmas, Mācēj` manu valodiņ`. Kas dziedāja manas dziesmas, Mācēj` manu valodiņ`. 5. Tad būs skaista tēvu zeme Pār visāmi zemītēm: Krāšņi lauki, kuplas druvas, Čakli darba darītāj`. Krāšņi lauki, kuplas druvas, Čakli darba darītāj`. A 6. Lai palika tie ļautiņi, D A Kas man laba novēlēj`, D A Kas man nāca palīgā(i), E A Mīlēt manu tēvu zem`.

D A 1. Vēl jau pīlādzim ogas ir zaļas, G A Vēl varam vasaras ābolā kost, G A D G Vēl mums jāizdzer vasaras daļa, Bm G Bm Pirms savus kausus noliekam nost. G Bm G Bm Pirms savus kausus noliekam nost. G A7 D 2. Vēl mums zemeņu lauki sārtojas, Vai tās lūpas vai zemenes tvīkst? Vēl pirms gājputni rudenim kārtojas, Vasaras reibonī jānoslīkst, Vasaras reibonī jānoslīkst. 3. Ar sarmu drīz pārklāsies mežs un lauks, Un putnu dziesmas aizbaidīs sniegs, Atmiņas vasaru atpakaļ sauks, Atmiņās sildīs mūs vasaras prieks. D A 4. Bet kamēr pīlādzim ogas vēl zaļas, G A Nāc un vasaras dziesmu sāc, G A D G Domāt par rudeni nav vēl mums vaļas, Bm Gan jau tas atnāks, neaicināts. G Bm G Bm Gan jau tas atnāks neaicināts. G A7 D

D G D 1. Tā kā šķemba manā sirdī, G D Dziļi guļ un sāp tur viņa, A Tā ir mūsu bārenīte, G Tā ir mana Krāslaviņa, D Tā ir mana Krāslaviņa. G D 2. Svēta, svēta ir šī rēta, G D Labāk lai tā nesadzīst. A Kamēr likten`s nolādējis, G Man no tevis tālu klīst, D Man no tevis tālu klīst. 3. Sāp man tas, ka savu dzīvi Atdot tev es nevarēju. Tā nebija mana vaina, Izšķīra mūs uguns vēji, Izšķīra mūs uguns vēji. 4. Uguns vēji, uguns vēji, Pāri nodarīja mums. Tie, kas toreiz nāvi sēja, Lai nu mīlestību sēj, Lai nu mīlestību sēj. D G D Tā kā šķemba manā sirdī, G D Dziļi guļ un sāp tur viņa, A Tā ir mūsu bārenīte, G Tā ir mana Krāslaviņa, D Tā ir mūsu Krāslaviņa.

Dm 1. Kad pienāks latviešiem tie labie laiki, A Ko citas tautas tagad piedzīvo, Dm Kad aizlasīsies projām kakla kungi, A Dm Kad mūsu zemi tagad nodzīvo? 2. Es jūtu – labie laiki tūliņ sāksies, Jo katru dienu mierīgāks kļūst prāts. Jau varu atkal naktīs droši gulēt, Jo zinu – tieku labi apsargāts. 3. Mani sargā brašie jūras kājinieki, Gan modrais milicijas personāls, Gan "melnās beretes" ar automātiem Un kaut kur nomodā ir stukačs bāls. 4. Un kur vēl stiprie draugi Vašingtonā, Kas roku pasniedz biedriem Maskavā! Tik droša sajūta man bij` tik vienreiz, Ka jutos drīz es mitu devītā. 5. Es zinu – Džordžs Bušs ir mūsu pusē, Tik jāprot viņa lūpas salasīt, Un Gorbačovs ar Nobelmiera balvu Neko mums sliktu nevar izdarīt.

D A 1. Sestdien`s rīta agrumā, D Kad viss dziļā klusumā, A Mājās, kur mīt latvieši D Sākas troksnis piepeši. G D Māte skraida kā bez prāta A D Skolā virtuvē tai kārta G D Brīžiem histeriski smejas, A D Mīkla šodien lēni ceļas. 2. Šķidrums līst un biezums šķīst, Krējums šļakst un olas plīst, Stundas laikā ak, vai, vai! Tortei jābūt gatavai. Kamēr māte apkārt bizo, Papus raudot sīpolus mizo, Nav pat laiks tam nošņaukties, Gan sēņmaizēs viss iesūksies. Piedz. D A Nost no ceļa, māte sauc, D Latviešu sieva mīklu jauc! A Tad pa kājām nemaisies, D Citādi tev slikti ies. 3. Tēvs ar bateriju meklē, Kur tās mantas, kādā peklē, Bazāram no garāžas Viņš atrod jaunas grabažas. Bērni gandrīz nesamaņā, Drēbes rauj no pakaramā, Bet tad krīze iestājas Kāds mazā mājā ieslēdzās. 4. Tad nomierināt` prātu, Runcis visiem noglauž kātus, Kriksis ienes zobos glīti Siekalainu avīzīti. Kad station vāģī visi iekšā, Māte sauc, kas sēž jau priekšā: Uzman` torti, pasarg` Dievs! Bet Kriksis tai jau uzsēdies. Piedz. Nost no ceļa visi sauc. Šinī auto latvie­š` brauc! Riepas kauc un taures pūš, Trakā steigā paiet mūžs. 5. Tā kā nacionālā ēde, Kaut kur atkal valdes sēde, Ja iesākumu nokavēs, Amatā tevi ievēlēs. Vēlāk draudzes bazārs notiek, Knapi mantām vietas pietiek, Kaudzēm svečturi un vāzes, Dažiem kāposti dod gāzes. 6. Papus lozes pērk kā traks, Kamēr iztukšots ir maks, Laime nesmaid`, vinnē tas Savas mantas ziedotās. Kad sabiedriskie darbi veikti, Bērni mašīnā pusbeigti, Bet, lai šofer`s neaizmieg, Māte visiem dziedāt liek: Piedz. Nost no ceļa visi sauc. Šinī auto latvie­š` brauc! Riepas kauc un taures pūš, Trakā steigā paiet mūžs.

Dm Nogriez televīziju, mīļo māmulīt, A Nāc man labāk tautasdziesmas pamācīt! Dm Uzkar telefonu, mīļo māmulīt, A Nāc man labāk tautas dejas parādīt! Dm Prieks būs vecai mātei Dm redzēt, ko tu var`, A Prieks būs vecam tēvam, D Kurš Dieva laukos ar`. D A Dziedi, mazais letiņ, dzīvē soļodams, D Pāri visām bēdām doļo dziedādams, A Dejo mazais letiņ, dzīvē griezdamies, D Cauri visām likstām dejo smiedamies! D G Dziedi tik un dejo, D To darīt nepagurst, G A Tūkstošgadu dejots, D Vēl tūkstots jādejo. D Dejo, mazais letiņ, A Kāju grīdā sper! A Tiem, kas aizsnaudušies, D Acis vaļā ver, D Dziedi, mazais letiņ, A Dūri galdā triec! A Rīgas pilī kausiem D Galdos dejot liec! G Dziedi tik un dejo, D Vienalga, kad un kur, G A Tās ir saules jostas, D Kas mūs kopā tur! D G Dziedi tik un dejo, D Vienalga, kad un kur, G A Tās ir saules jostas, Dm Kas mūs kopā tur. Dm Tā kā tautas tērpam A Zili sārts un mēļš, A Tikpat krāšņi vijās, Dm Tautasdziesmas ceļš. Dm Skalu uguns gaismā A Rijas klonā sēts, A Cauri gadu simtiem Dm Sirdīs izauklēts. Dm Dziesma aiziet vakars, A Dejā pienāk rīts, A Zābakzolēm pielīp D Visas tautas pīts.

C G Teksasa ir pasakaina zeme, C Īstus kovbojus tur sastapt var. G Ar vienu roku cigareti uztin, C Ar laso otrā burvju trikus dar`. C G 1. Nepelnu es daudz, bet jūtos brīvi, C Nav nevienā bankā man kas krāts. G Zirgs un nonēsāti ādas sedli, C C7 Pikaptraks, pa pusei nomaksāts. F C Sestdienās uz pirmo ceļmalas krogu, G C C7 Kur alus slāpēm brīnumdarbus dar`, G C Un, ja atliek dolāri ko maksāt, G C Ar senjoritām izdejoties var. 2. Teksasā viss lielāks nekā citur, Katrs kovbojs savā sirdī jūt. Vai prērijas vai lielie lopu bari, Pat vientulība lielāka var būt. Te Lieldienās nav šūpoļu, kur pakārt, Starp kaktusiem tās lāga neturās, Un Jāņu naktī nevar skaļi līgot, Jo Koijoti tad mani pārlīgos. 3. Varbūt kādreiz saņemšu es ziņas, Labākas kā šinī vasarā. Pamāšu ardievu pāris draugiem, Ko pazīstu es Rietumteksasā. Palaidīšu zirgu, lai skrien brīvi, Iemauktus tam nevajadzēs vairs maukt, Sēdīšos tad vecā pikaptrakā Un uz māju pusi sākšu braukt. 4. Te Lieldienās nav šūpoļu, kur pakārt, Starp kaktusiem tās lāga neturās, Un Jāņu naktī nevar skaļi līgot, Jo koijoti tad mani pārlīgos. Palaidīšu zirgu, lai skrien brīvi, Iemauktus tam nevajadzēs vairs maukt, Sēdīšos tad vecā pikaptrakā Un uz māju pusi Un uz māju pusi sākšu braukt.

G D 1. Piektdien`s vakaros, kad amerikāņi brīvi G Televīzijas priekšā nosēdušies stīvi, G7 C Mājās latviskās, kur bērni skolas gados, D G Visi raujas tā kā bebri ūdens palos. D Visu nedēļu nekas nav bijis uzdots, G Mēdās papus, kuram mājās darbs tiek padots. C Lido papīri un zīmuļi kā skali, D G Bērni paslēpjās, jo zin`, ka nebūs labi. D Skolotājam jāzvan`, jāsak: klausies draugs, G Nezin, kas ir uzdots, vairs mans acuraugs, G7 C Uzdevumu burtnīca ir kaut kur "tu-tū". D G Piedod, ka tā runāju, jo jūtos "ku-kū". Piedz. G D7 Piektdienas vakars, sestdienas rīts, G G7 Svētīgs darbs tiek padarīts, C G Dieviņ, ļauj tiem stipriem būt, D7 G Kas bērnus latviešu skolā sūt.` 2. Sestdienas rītā, kad vēl tēvs ar māti dus, Mazais Kārlītis pie gultas pienāk kluss. Čukst viņš: mosties, papiņ, skat, kas jāizpild` Piecas lapas ticīb`s mācīb`s jāatbild. Kad no skolas pēcpusdienā bērni nāk, Atzīmes tie vecākiem tad rādīt sāk. Anniņai un mammai abām piecinieks, Bet papiņam par ticībs`s mācīb` divinieks. Gan jau bērni skolai cauri izkulsies, Bet beigās īsti latvieši tie paliksies, Galvenais, ka vecāki uz priekšu tiek. Un nākamgad tai pašā klasē nepaliek.

C 1. Kādā Čikāgas bārā No pirksta tā novilka G Daugmales gredzenu nost, Dm G Mans draugs, kurš to redzēja, Dm G Apsēdās blakus, Dm G C Lai ar viņu iepazītos. Valbengerus dzerot, Tā drīz kļūva runīga, C7 F Un sauc lai rauj pagātni jods. G Pēc smiekliem un prieka Es ilgojos gadiem, C Pēc visa, ko dzīve var dot. 2. Tad ārdurvis atvērās, No ielas ienāca, Likās, viņš meklē kaut ko. Ieraugot sievieti Sēžam pie bāra, Ar rokām gandrīz sagrāba to. Pirksti kā krampji Un pats tā kā milzis, Nu domāju, draugam gals klāt. Bet vīrs sāka elsot Un sievietei lūgties, Ka grūti bij` to klausīties. C F Kāpēc atstāji ģimeni, Lucy, C Un bērniņus mazus, kas māmiņu sauc. F Man jāvāra, jālāpa, jāpalīdz mācities, C Jo latviešu skolā rīt tests. G C Es jūtos, kā no laivas izmests. G C Es jūtos, kā no laivas izmests. 3. Man apnikās šrubīt, Man apnikās skrubīt, Man apnikās kalponei būt, Uz latviešu vakariem Vadājot bērnus, Par taksīti nevēlos kļūt. Bet tu tik pa sapulcēm Konventiem, sēdēm Ļāvi amatos ievēlēt sev`. Tagad dari, ko vari, Un dzīvo, kā redzi, Bet palīdzēt nevaru tev. Piedz. C F Nav viegli latviešu sievietei būt, C Stiprai kā Lāčplēsim jāmācās kļūt. F Drošai kā Sprīdītim, gudrai kā Muļķītim, C Čaklai kā Pelnrušķītei. G C Jā, tādai tai vajadzēs būt. G Jā, tādai tai vajadzēs būt.