Čikāgas Piecīši

C Dm Es atkal šorīt domāju G C Par meiteni, ko mīlēju. C Dm Vēl dzirdu viņas balss kā skan, G C Bet zinu - tas tik domās man. C Dm Es biju vētra, viņa - miers G C Neviens tai nebij pieskāries. C Dm Par viņas skūpstu saldāks vien G C Bij vīns, ko dzērām vakardien. Piedz. C Dm vēl viens dolārs, vēl viens rīts G C Atmiņās tiek norakstīts. Am Dm Varbūt, ka kļūšu miljonārs, G C Aizmirsts būs pat viņas stāsts. C Dm Es viņas acīs redzēju, G C Ko pats es kādreiz sapņoju, Am Dm Bet jaunībā daudz darīts tiek, G C Ko vēlāk gadi piemirst liek. C Dm Kā ogles pelnos pārvēršas, G C Tā gadalaiki pārmainās. Am Dm No laimes paliek skumjas vien G C Kā vīns, ko dzērām vakardien. C Dm Un kādā jūnijvakarā G C Tā mani beidzot atstāja. Am Dm Ar skūpstu šķīrāmies mēs tad, G C Vairs neredzējāmies nekad. C Dm Es gribēju tai pakaļ steigt, G C Cik man tās trūkst - tai vēlreiz teikt, Am Dm Bet ne man naudas, ne man laiks, G C Uz lūpām vakar’ vīns tik svaigs. C Dm Man dažreiz jāpasmaida vien, G C Kā mani skaistie sapņi skrien, Am Dm Tik pāri palicies no tiem G C Ir vīns, ko dzērām vakardien. Piedz. x2 Ievietoja: Artys

Mūzikas autors: E. Rozenštrauhs 1968. Mūzikas autors: A. Legzdiņš 1969., (ar nosaukumu "Vecpiebalga"). Vai nu kāds no kungiem neatceras, vai arī abi sacerējuši visai līdzīgas melodijas... 1. G Kā lai šonakt vienaldzīgi klusē, D Kā lai tādā brīdī projām iet, C G Ja visapkārt Vecpiebalgas pusē, D G Atkal baltas ūdensrozes zied. Panāc pretī,ūdensroze mana Pamalē jau atvasaru jūt! Cik gan ilgi tāda ziedēšana Cik gan ilgi var tik skaista būt? Tāpēc lūdzu,piedod,Vecpiebalga, Ka es nāku tavas rozes zagt. Ja tās šonakt zied tik ļoti valgas, Kas to zin,vai ziedēs citu nakt. Tālas zvaigznes zilu gaismu laista, Man līdz rozēm tomēr nenokļūt, Kā gan var tik velnišķīgi skaista Un tik bezdievīgi salta būt.

C G C Ir septiņi no rīta Rīgas ielās C G C Uz trotuāra guļ vēl agrīns sals C G C Un autobusu gaidot ielas malā F G C Man liekas burzmā dzirdu - Tava balss Bet Čikāgā ir desmit pievakarē Un auto straume mani mājās nes Es atceros kas notikās šovasar, Kar Rīgā satikāmies Tu un es C F C Un vakaros uz vecpilsētas torņiem C F C Pret dzimtām debesīm es pakāpšos F G C Trīs spožākās no zvaigznēm, kuras redzu F G C No debesīm uz brīdi aizņemšos C F C Ar viņām rakstīšu cik daudz Tevi mīlu C F C Par debesīm un jūrām, kas mūs šķir F G C Lai visa pasaule tad redz un brīnās, F G C Cik liela mūsu mīlestība ir. No Mičiganas ezermalas rītos Mani pamodina vēja brāziens spējš Es atceros kā tavās matu cirtās Rotaļājās Daugavmalas vējš. Kad pusdienlaikā saule lietu aizdzen Es eju Vērmaņparkā pastaigāt Un pasmaidu, kad atceros cik nesen Vēl puķuzirnīšus Tu pirki man Un vakaros uz stikla debesskrāpjiem Pret svešām debesīm es pakāpšos Trīs spožākās no zvaigznēm, kuras redzu No debesīm uz brīdi aizņemšos Ar viņām rakstīšu cik daudz Tevi mīlu Par debesīm un jūrām, kas mūs šķir Lai visa pasaule tad redz un brīnās, Cik liela mūsu mīlestība ir. Pievienoja: Gustavsons R.

D G1 Ja es daudz sev dzīvē prasu A5 D Lūgums šis lai klusāk skan, Bm G Vienu gaišu saules dienu A D Uzdāvini mūžam man. Bm G Vienu gaišu saules dienu A D Uzdāvini mūžam man Lai tā sākās agrā stundā Kad vel miglā pēdas jauc, Un kā nemitīgās slāpēs ] X2 Bērzu vērī, putni sauc. ] Iesim tad pār tāliem ceļiem Kas pat sapnī neļauj skumt. Lai nevienā, visā zemē, ] X2 Laimīgāka nav par mums. ] Pati saule nokāps lejā, Katrai upei skūpstu sniegs. Tev no viena viļņa smeļot, ] X2 Rokās paliks daudzu prieks. ] Kad pret rieta stundu vēlo, Nakts vijolītes smaržas gaist. Vel šai dienai nebūs rieta, ] x4 Skaistums sāp, bet neizgaist.]

A D Sveika, māmiņ, beidzot mājās ir tavs karavīrs, E A Ļauj man pārģērbt kara drēbes - gribu justies tīrs. A7 D Bm Teic, kur slēpjas lielā tautas dziesmu dziedātāj – E A Gribu redzēt savu karodziņa rakstītāj! To aizveda sveši kungi, sveši kumeliņ, Viss ko viņa tev atstāja - savu vainadziņ Akmens pilī dzeloņdārzos tagad dzīvo tā Tur nu, dēliņ, Tu vairs darīt nevari nekā Vai māmiņa, vai māmiņa kam tu ļavi to?! - Aizvest projām svešumā manu mīļāko Trejdeviņos kaujas laukos izkaroju es Viņas šūtais karodziņš man laimi vienmēr nes Ieloc, māmiņ, ceļa maizi, zirgam padzert dod Kaut vai visu mūžu jāšu - tā man jāatrod Akmens pilī dzeloņdārzos gan es atradīš' Savu mīļo sveiku atkal mājās pārvedīš' Labā rokā karogs droši turās vēl arvien Kreisā tukšā piedurknē viņš savu naidu sien Ceļabiedrs tālā ceļā būs tam saulesriets Galvu paceltu viņš aizjāj balts kā ābeļzieds Ieloc, māmiņ, ceļa maizi, zirgam padzert dod Kaut vai visu mūžu jāšu - tā man jāatrod Ceļabiedrs tālā ceļā būs tam saulesriets Galvu paceltu viņš aizjāj balts kā ābeļzieds

C Em Am Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies Dm G Tik jautājums ir kad tas būs un kur C Em Am Par spīti tam, ka nelabvēlīgs liktens Dm G C Mūs katru savā pasaules malā tur. C Em Am Vai satiksimies kādā ielas stūrī Dm G Kuram daudzreiz būs jau mainīts nosaukums. C Em Am Vai uz mīlētāju nosēdēta sola, Dm G C Kuram blakus Vērmaņparkā lauvas skumst. Piedz. F G C Kā rietumvēji, kas krastā pūš F G C Aiz kāpām aizķēries mums mūžs. F G Am Zem priežu zariem, kur virši zied, F G C Vējš vienmēr veco šūpuļdziesmu dzied. C Em Am Kad lidlaukā tu smaidot nāksi pretī, Dm G Tev rokās ziedēs desmit vasaras. C Em Am Tad grūti atšķirt būs, kas mirdzēs spožāk, Dm G C Vai tā rasa ziedos būs, vai asaras. C Em Am Vēlāk roku rokā staigāsim pa ielām, Dm G Mums kā ēnas gadu simti līdzi ies. C Em Am Kamēr saule vien virs Rīgas torņiem spīdēs, Dm G C Mūsu mīlestība nekad nebeigsies.

C G C Pavasarī, kad viss mostas, G C Krāšņas puķes dārzos zied, F C Mīļi lūdzu visiem putniem, G C Lai tie manas dziesmas tavā logā dzied. Vasarā, kad vēlās naktīs, Mēness zvaigžņu meitas gaid`, Lūdzu viņam pavērt logu Tā, lai mani sapņos ieraugot tu smaid’. Rudenī, kad lietus lāses Lēni tavā logā rit, Katrai dodu mīļus vārdus, Kurus lai tās vienmēr tavā logā sit. Ziemā, tad kad sniega pārslas Zemi dziļā miegā māj, Mīļi lūdzu ziemeļvējam, Lai viņš tavu logu ledus rozēm klāj.

A E Es savai līgavai'i didam A Augumā tā apmēram līdz vidam D A Līgaviņa teica man pa jokam, E A Lai es panēsājot šo uz rokām (ko vajg, to vajg) Aizskāra tas manu vīra dūšu Domāju, ka diezgan spēcīgs būšu Darīju es darbu neparastu Ņēmu rokās savu smago nastu Kājām drebot rokām trīcot didam Tiku es gandrīz līdz istabs vidam Nokritu es tad ar lielu bīkšķi Krītot izmežģiju savu īkšķi Gulēju uz grīdas balts kā kaļķis Līgaviņa pāri man kā baļķis Divas nedēļas uz slimībs gultas Gulēju es ķerts no amor bultas Un no tā mums mācīties būs didam Neķerties pie super lielām fidām.

C Līgo, māmiņ, līgodama, G Līgo skaisti šovakar, G7 Neaizmirsti savai meitai C Jāņu dziesmas mācīt ar. C Lai, kad viņai pašai meita, G Kādreiz Jāņos līdzi būs, G7 Atceroties, vecos vārdus, C Līgo dziesma jauna kļūs... Līgo, tētiņ, līgodams, Līgo skaļi šovakar, Neaizmirsti savam dēlam Jāņu dziesmas mācīt ar. Lai, kad viņam pašam dēli, Kādreiz Jānos līdzi būs, Atceroties, vecos vārdus, Līgo dziesma jauna kļūs... Līgo veci, līgo jauni, Kamēr Jāņu uguns degs, Līgosim mēs šo naksniņu, Kamēr rīta saule leks. Citu gadu gaidīsim, Kad Jānītis atkal nāk, Tā, lai mūsu bērnu bērni, Vienmēr Līgo dziesmas māk...

C G Am Debess malā redzu jaunu rītu Am F C G Drīz saule jūras viļņos rotājas C G Am Vēl stunda šinī skaļā lidmašīnā F G C Pirms viss ko gaidu acīm parādās Am Sēž blakus kāds no Krievijas Em Un rāda fotogrāfijas G D Bet negribu tās redzēt neparko Am Manu draugu domas, manas ar Em Tik vienu jūtu cilā, skar G F C Gar spārnu redzu savu mīļāko F G C Labrīt Rīga, Vai Tu mani redzi? Am F C G Tu māte, es tavs pazudušais dēls C G Am Dzimu te, bet augu tālā Amerikā F G C Vai atgriezties man mājās reiz būs lemts Kads vecs, vecs vīrs man pienāk klāt un prasa Vai tēvs par mani daudz Tev stāstīja? Vai minēja kur Viesturmaļu taka Kur augām, kur mūs saule sildīja Nāk ļaudis viens pēc otra klāt Tie negrib jautāt, runāt stāt Tu redzi cik tie mīļi man Bet Brīvīb's Mātes zvaigžņu loks Ir Sveštautiešiem tikai joks Ap pieminekli dzērājdziesmas skan Labrīt Rīga..... Nu atkal sēdu svešā lidmašīnā Tik daudz ko domāt atcerēties man Un ieskatoties sniegtā, sārtā vīnā Es redzu Tevi, Tava balss man skan Tu stāsti man cik sirds Tev sāp Kad svešas tautas virsū kāp Ai, Rīga cik man sirdī tevis žēl Lai tamdēļ tevi atstāju Es tevi neaizmirsīšu Tavs mātes tēls man mūžam sirdī kvēl Ardievu Rīga, vai Tu mani redzi? Tu māte es Tavs pazudušais dēls Dzimu te, bet augu tālā Amerikā Vai atgriezties man mājās reiz būs lemts?