Čikāgas Piecīši

D G A D 1. Es skatos Vēja kalnā karogs plīvo, G A D Un klausos Dzintaros, kā dziesmas dzied. A D G Es redzu Garezera ceļa malās A D Jau atkal krāšņas lauku puķes zied. G A G A D 2. Vējš apstājas uz brīdi - Dziesmu lejā, G A D Lai ozolkoku zaros atpūstos. A D G Es kaut kur dzirdu senas kokļu stīgas, A D Kurām vējš ir rotaļājot pieskāries. Piedz. G A D Garezers, Garezers G A D Vienmēr būs mums sapņezers. G A D Kaut gadi nāks un kaut gadi aizies G A D Tas paliksies mūsu sirdsezers. 3. Un baltā pludmalē, kas ezermalā, smej`, Čalo jauno nometnieku pulks, Vēl nedomā par skolu, kalna galā, Kas tos pēc pāris gadiem sagaidīs. 4. Tur vasarā ir stingra mācīšanās, Pie grāmatām sēž ģimnazistu bars. Pēc bailītēm un jaunas satikšanās Tur atmirdz pirmais mīlestības stars.

D A 1. Reiz Čikāgas draudzē bij` ratnīcu tirgus, D Tur pārdeva visu, pat rotaļu zirgu. G D Un vietējie nāca un pirka kā traki A D Cik nu tiem atļava naudas maki. 2. Tur iepirkās poļi un somi un ugri, Iepirkās muļķīši, iepirkās gudri. Tur diņģējās Pedro, Sančez un Dolores, Tie jautāja tikai, Kvanto dolāres? 3. Tur vienīgi nenopirkts palika viņš, Viens apbružāts tautiskais spilventiņš, Tik vienīgi nenopirkts palika viņš, Viens apbružāts tautiskais spilventiņš. 4. Tas laika bij` toreiz likteņa pirksts, Ka spilventiņš palika nenopirkts. Tas nonāca draudzes loterijā, Kur to laimēja tautietis Ņūdžersijā. Bet sajūsmas vietā, viņš dvesaL ak vai! Un to ziedoja Katskiļu loterijai. 5. Drīz Katskiļiem spilventiņš teica: atā! Vēlāk pamanīts tridziņā Garezerā Un redzēts latviešu centros visur, Kur vien tik kāds mantu izlozes tur. 6. Reiz viešņa no Latvijas laimēja to, Šo spilvenu mazliet jau nolietoto, Un pārveda mājās to vecmāmiņai. Tā ņēma un spilvenu izārdija, Bet diegus kamolā ritināja. Ar tiem jaunu spilvenu darināja. Un sūtij` ar pastu visātrāko Kā dāvanu Čikāgas radiņiem to. 7. Un priecīgs kā jaungada sivēntiņš Ir Čikāgā atgriezies spilventiņš. Un gaida, kad draudzes jubilejā Būs galvenais laimests tās loterijā.

F C F 1. Kad tūkstošdeviņsimt un piektā gadā, C F Mēs cēlāmies pret tiem, kas valdīja, Bb C Dm Tad kazāki ar zobeniem un pīķiem, Gm C F Mums cara vārdā galvas skaldīja. Fm Cm Fm Cm Fm Asiņaina gaisma ausa, asiņaina riet. F Bm F Cm Fm Vīrus viņi cīņā sauca, asinis lai liet`. F Mēs sitāmies pie Vecpiebalgas, Rūjienas un Saldus, Bb Pie Tukuma un Aizputes, Pie kokneses un Skrundas, F Bb C Bet nebij` šoreiz lemts, Gm C Mūsu uzvaras karogs tika ņemts. F Bb F Māmiņ, ak māmiņ, kur tētis šonakt, Bb C F Ka mājās vēl pārnācis nav? Bb F Ak, bērniņ, ak, bērniņ, viņš mājās tik būs, Bb F C F Kad cīņā ar naidnieku uzvaru gūs. 2. Bet desmit gadus vēlāk viss tik` piedots, Un sauca latvju dēli: soļos, marš! Mums ierocis tad rokās tika iedots, Jo iesācies bij` pirmais pasaul`s karš. Asiņaina gaisma ausa, asiņaina riet. Dēlus viņi cīņā sauca, asinis lai liet`. Mēs sitāmies pie Nāves salas, Ķekavas un Doles, Pie Tīreļpurva, Ķemeriem, pie Ikšķiles un Slokas, Bet nebij` šoreiz lemts, Mūsu uzvaras karogs tika ņemts. Māmiņ, ak māmiņ, kur brālis šonakt, Ka mājās vēl pārnācis nav? Ak, bērniņ, ak, bērniņ, viņš mājās tik būs, Kad cīņā ar naidnieku uzvaru gūs. 3. Un četrdesmit pirmā gadā atkal, Mūs aicināja cīnīties par to, Kas gadus astoņsimts mums bija atņemts, To visu atgūšōt mēs par neko. Asiņaina gaisma ausa, asiņaina riet. Tautu viņu cīņā sauca, asinis lai liet`. Mēs sitāmies pie Ļeļingradas, Volhovas un Kalugas, Pie Ilmenes un Opočkas, pie Madonas un Juglas, Bet nebij` šoreiz lemts, Mūsu uzvaras karogs tika ņemts. Māmiņ, ak māmiņ, kad beidzot būs lemts, Pret naidniekiem uzvaru gūt? Ak, bērniņ, ak, bērniņ, to pateikt ir grūt` Bet kādreiz tas notiks, tik stipriem vaj`g būt.

A E 1. Zin, zin, zin ,zin, zin, A D Ko tā meita, ko tā meit`, A E A Ko tā meit` no manis grib. E A E A Grib, grib, grib, grib, E A E A Ko tā meit` no manis grib. 2. Buč, buč, buč, buč, buč, Buču grib, buču grib, Buču tā no manis grib. Grib, grib, grib, grib, Buču tā no manis grib. 3. Jā, jā, jā, jā, jā, Bučošu, bučošu, Es to meitu bučošu. Bučošu, bučošu Es to meitu bučošu. Am E 4. Zin, zin, zin ,zin, zin, Am Dm Ko tā meita, ko tā meit`, Am E Am Ko tā meit` no manis grib. E Am E Am Grib, grib, grib, grib, E Am E A Ko tā meit` no manis grib. A E 5. Prec, prec, prec, prec, prec, A D Precēt grib, precēt grib, A E A Precēt mani meita grib. E A E A Grib, grib, grib, grib, E A E A Precēt mani meita grib. Am E 6. Nē, nē, nē, nē, nē, Am Dm Es to nē, es to nē, Am E Am Es to precēt negribu, E Am E Am Negribu, negribu, E Am E A Es to precēt negribu. A E 7. Jā, jā, nē, nē, nē, A D Bučot jā, precēt, nē, A E A Precēties mēs negribam, E A E A Jā, jā, nē, nē, E A E A Precēties mēs negribam, E A E A Jā, jā, nē, nē, E A E A Precēties mēs negribam. E7 A Precēties mēs negribam.

C F G C 1. Ak, Īrija, tu sapņu zeme zaļā, F G C Kas visus sagaid` rokām atplestām. F G C Kā kumeļi, kas laisti savā vaļā, G C Var katrs auļot pretī brīvībai. F G C Kā kumeļi, kas laisti savā vaļā, G C Var katrs auļot pretī brīvībai. 2. Ak seno laiku vecie kurzemnieki, Kas cēla fortus melnā Gambijā. Varbūt tie savā zemē jutās lieki Kā daudzi tagad jūtās Latvijā. Varbūt tiem savā zemē nebij` vietas Kā daudziem tagad notiek Latvijā. 3. Ak, Īrija, tu sapņu zeme zaļā, Kas saņem visus rokām atplestām. Kā kumeļi, kas laisti savā vaļā, Var katrs auļot pretī brīvībai. Kā kumeļi, kas laisti savā vaļā, Var katrs auļot pretī brīvībai. F C 4. Kādēļ Īrija, nevis Sīrija? G C Vai vēl tālāk Abesīnija? Cdim7 F C Varbūt tāpēc vien, te patīk tev un man, G C Ka sestdien`s vakaros te latvju dziesma skan.

C G Mirdz zvaigznes trīs, un māte cieš, C Par saviem bērniem lielajiem un maziem. C7 F C Bet skatiens spēcīgs skrpostās saule līst, G C Un diena vairs tik ātri nenovīst. F C Bet skatiens spēcīgs skrpostās saule līst, G C Un diena vairs tik ātri nenovīst. C G Mirdz zvaigznes trīs, uz augšu celtās rokās, C Un skatiens spēcīgs, skropstās saule līst. C7 F C Tā māte Latvija, kas mūžam sirdis rotās. G C Dod tēvu zemei brīvību. C7 G C Tā māte Latvija, kas mūžam sirdis rotās. G C Un zvaigznes trīs, kas mirdzēs debesīs.

Piedz. G Saules meitas Zvaigžņu segu D Pāri zemei klās A Un visus bērnus nometnē D Tai segā ritinās. G Saules meitas Zvaigžņu segu D Pāri zemei klās A Un visus bērnus nometnē G A D Tai segā ritinās. D 1. Kad vakarā pie ugunskura Sildās nometne, A Tur vecās mīļās dziesmas skan, D Kas patīk tev un man. Drīz mēnestiņš pie debesīm A Ar uguntiņu nāks, Un zvaigžņu lukturīšus D Tas aizdedzināt sāks. 2. Tad paslēpies aiz mākonīša Mēness vēros kluss, Vai visi bērni nometnē Zem zvaigžņu segas dus. Un tikai, kad pie debesīm Kļūs redzams Auseklīt`s, Būs zvaigžņu sega jāsalok, Jo ausīs jaunais rīts.

D 1. Ak, baltā svētku svecīte, G D Cik skaista esi tu, Tik visu gadu jāgaida, A Lai kāds tev` iedegtu, D 2. Tu spožāka par bumbuļiem, G Par raibiem ķipariem, A Par brūniem mīklas vīriņiem, D Kas ož pēc pipariem. D 3. No tavas spožās gaismiņas G D Visiem acis iemirdzas, D Pat mazam plīša lācītim A Tās lielas paliekas, D 4. Un saposušās lellītes, G It kā nākušas no pirts, A Šajā Ziemassvētku vakarā D Arī viņām pukstēs sirds. D 5. Un rūķīši aiz loga G D Sārtiem vaigiem noklausās, D Kas istabā ap eglīti A Šajā naktī notiekas: D Dzied daudzbalsīgi ģimene, G Gan Do, gan Re, gan Mi, A Un ķepu mutei aizlicis D Lācīt`s klusi šķaud`: "Apčī!" Dzied daudzbalsīgi ģimene, G Gan Do, gan Re, gan Mi, A Un ķepu mutei aizlicis D Lācīt`s skaļi šķaud`: Apčī!

A E B A B E E B 1. Novembris ar joni tuvojas jau klāt, E Karodziņus taisīt bērniem tīk labprāt, A E Karodziņš it viegli izgriežams ir tas: B A B E Viena balta svītra, divas sarkanas. 2. Ar to jāizgrezno katrs logs un nams, Pat no bērnu ratiņiem rokā vicināms, Spožā sveču gaismā mirdzēs karodziņš, Bērnu rokām taisīts priecīgs plīvos viņš. 3. Karodziņš it viegli izgriežams ir tas: Viena balta svītra, Divas sarkanas, Bērnu rokām taisīts visiem liksies jauks: Daudz laimes, mīļā Latvija! Tad visi smaidot sauks.

Piedz. Eb Bb Sarauj, Latvija, sarauj, Latvija, F Bb Sarauj, mazā, mīļā Latvija. Eb Bb Ne tikai arēnās Rīgā, Liepājā, F Bb Bet visā pasaulē! Bb Četrus gadus grūti trenējās, F Pēc tam Vankūverā sacentās, Tur uz brīdi spīdēj slavas rīts, Bb Divreiz sudrabs tika nopelnīts. Bb Divi tūkstoš divpadsmitajā F Olimpiādē Londonā, Cerams, laime vairāk uzsmaidīs, Bb Ceram medaļlietus līs. Piedz. Bb Kamēr vien būs Olimpiādes, F Skanēs olimpiskais zvans, Mūsējie tur visiem spēkiem Bb Cīnisies, cik iespējams. Bb Latvijai ir fani labākie, F Savai vienībai, kad seko tie, Visiem vaigi sarkanbalti zied, Kā Dziesmu svētkos tie dzied, Kā Dziesmu svētkos tie dzied! Piedz.